Lamuvārdu ģenētika 14
Izlasījusi 1. decembra “LA” A. Līces komentārā “Aizskaitīt līdz desmit” viedokli par A. Krivades dzejoļa sacelto “vētru ūdens glāzē”, vēlos atgādināt zinātnes atklājumu par lamuvārdu kaitējumu visiem – gan lasītājiem, gan klausītājiem.
Gēni riebīgos vārdus “dzird”, uztver un fiksē ģenētiskajā kodā. Ikviens izteikts lamuvārds ļoti precīzi ietekmē cilvēka gēnus – maina ģenētisko kodu, kas attiecas uz novecošanas tempu un dzīves ilgumu; izmainītie gēni savukārt tiek nodoti pēctečiem. Lamuvārdu ietekme līdzīga radiācijas starojumam – izraisa mutācijas. Ārzemju zinātniskie pētījumi tiešām pierādīja, ka “ļaunprātīgie” vārdi programmē slimības ķermenī, to postošā enerģija nodara lielu ļaunumu. Pieminot kādu orgānu negatīvā formā, tiek iedarbināts kaitējuma mehānisms. “Organiskā valoda” ir īpaša psihiska programma, kas spēj izjaukt orgānu un sistēmu normālu funkcionēšanu.
Tagad izplatīts viedoklis, it kā rakstniekiem savos darbos jālieto “tautas valoda”. Taču izcilas personības, Nobela prēmijas laureāti, norāda: ja vienīgi tiek izlemts par “sapiensa” apstāšanos savā attīstībā, tad literatūrai jārunā “ielas, pūļa” valodā, pretējā gadījumā tautai jārunā literārā valodā. Nekrietnie vārdi – skanīga sīknauda – grauj valodas nacionālo “kadastru”. Valodas vide formē personu. Jo bagātāka estētiskā pieredze, jo smalkāka, noturīgāka gaume, līdz ar to gaišāka, skaidrāka tikumības izvēle.
Klaudija Tiltiņa
