Lasi žurnālā ”Agro Tops” 2014. gada oktobrī 0
Mēs negribam pelnīt uz piena ražotāju rēķina
Graudkopības kooperatīva Latraps biedri ieguldījuši vienu miljonu eiro piensaimnieku kooperatīviem piederošās piena pārstrādes rūpnīcas Latvijas piens attīstībā. Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža sarunā ar Agro Topu skaidro, kas notiks tālāk.
Auzu audzētāju TOP 50
52 saimniecības šogad auzas audzēja 100 un vairāk hektāru platībā. Lielākie auzu audzētāji ir Zemgales saimniecības, taču aktīvākie – Vidzemes reģionā.
Šogad kūla auzas, nākamgad – rudzus
AS Rīgas Dzirnavnieks pirmo šīs sezonas bioloģisko auzu kravu pieņēma no Pārgaujas novada Straupes pag. z/s Kauliņi saimnieka Ulda Ezera. Viņš auzas kūla 40 ha platībā.
Papuves zaļināšanai
Saistībā ar tiešmaksājumiem zaļināšanas sadaļas ekoloģiski nozīmīgu platību uzskaitījumā papuves ir ierindotas pirmajā vietā. Un ne velti, jo zemkopji tās savā praktiskajā darbībā izmantojuši kopš zemes kopšanas pirmsākumiem. Piemēram, Agronomijas terminu vārdnīcā minēti 25 to veidi.
Pieredze ātraudzīgo kultūru audzēšanā
Beberbeku saimniecība, kas atrodas Vācijā, Hesenes pavalstī, jau ilgstoši praktizē ātraudzīgo starpkultūru audzēšanu. Ar to saimniecībai izdevies ievērojami mazināt augsnes eroziju, uzlabot tās auglību, kā arī veicināt augsnes ūdens resursu līdzsvarotu izmantošanu un saglabāšanu.
Iespējas iegādāties lietotu tehniku
Joprojām liela daļa saimniecību izvēlas lietotu lauksaimniecības tehniku. Kāds ir Latvijas uzņēmumu piedāvājums lietotas traktortehnikas kārotājiem?
Veco traktoru renesanse Rosmēs
Bioloģiskās zemnieku saimniecības Rosmes īpašnieks Raitis Ungurs Kokneses novada Bebru pagastā ar īpašu degsmi un azartu nododas sava tehnikas parka izveidei, galvenokārt iegādājoties vecāka gadugājuma traktorus T150 un Jumz, pielāgojot tos dažādu saimniecībā nepieciešamu darbu veikšanai.
Ar senču aicinājumu sirdī
Konkurss jaunajiem lauksaimniekiem Senču aicinājums, ko organizē Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete sadarbībā ar Zemnieku saeimu un žurnālu Agro Tops, šogad notiek jau piekto reizi. Šajā numurā iepazīstinām ar pirmajiem pieciem konkursa dalībniekiem – Edgaru Biti, Kasparu Paegli, Robertu Ločmeli, Matīsu Grīnbergu, Ilonu Leču.
Eksterjera vērtējums nav skaistumkonkurss
No eksterjera atkarīgs, kā un cik govs ražos pienu un cik ilgi spēs to darīt. Eksterjera vērtēšanai izmanto tā saukto lineāro metodi – ar punktiem no 1 līdz 9 novērtējot deviņas ķermeņa uzbūves un deviņas tesmeņa pazīmes.
Pēta govju ilgmūžības noslēpumus
Lai analizētu govs ražošanas mūža ilgumu ietekmējošos faktorus, Lopkopības kompetenču centrs Ivetas Tīrumnieces zemnieku saimniecībā Kalna Dambrāni ierīkojis demonstrējumu – pētījumu ražošanas apstākļos.
Ar bullīšiem var nopelnīt
Gaļas šķirnes liellopu audzēšana ir kārtējā finanšu piramīda, uzskata Ventspils novada Vārves pagasta z/s Akmeņkalni saimnieks Kārlis Akums. Viņš nobaro piena šķirņu bullīšus, no katra nopelnot vidēji 300 eiro.
Kā saglabāt skābbarību līdz nākamajai sezonai
Izcilas kvalitātes skābbarības un siena ražošanas pamatā ir ļoti daudz rūpīgi veiktu darbu, šajā numurā skaidrojam par skābbarības ražošanu rituļos rudens mēnešos, par skābbarības un siena glabāšanu, transportēšanu un izēdināšanu līdz nākamajai sezonai.
Kūtsmēslu krātuvju būvniecībai 2 milj. eiro
No šā gada 17. oktobra līdz 19. novembrim Lauku atbalsta dienestā varēs pieteikties atbalstam jaunu kūtsmēslu krātuvju būvniecībai un esošo kūtsmēslu krātuvju rekonstrukcijai.
Hektārs pabaro septiņas kazas
Mājražošana un lauku tūrisms nodrošina pievienoto vērtību kazkopības produkcijai, atzina fermu dienas dalībnieki kazkopības saimniecībā Bērzi Talsu novada Vandzenes pagastā.
Kvalitāte atkarīga no audzētāju godaprāta
Pirms diviem mēnešiem Kocēnu novada Dikļu pagasta z/s Rīvēni saimnieks Gints Neimanis nodeva ekspluatācijā jauno ābolu noliktavu ar aukstuma iekārtām un nojumi. Šī būve tāpat kā trīs citas līdzīgas glabātavas pieder augļkopju kooperatīvam Zelta ābele.
Aveņu šķirņu salīdzinājums
Apkopojot piecos vērtēšanas gados iegūtos vasaras aveņu izvērtēšanas rezultātus, kā perspektīvākās audzēšanai Latvijā no izvērtētajām šķirnēm var izdalīt agrīnās ‘Rodnaja’ un ‘Marjanuška’, no vēlīnajām vislabākos rezultātus ir uzrādījusi tepat Latvijā izveidotā lielogu šķirne ‘Ina’.
Atklāta lauka dārzeņu ražas prognoze 2014
Krievijas aizliegums ievest valstī svaigus augļus un dārzeņus no ES valstīm, izraisījis lielu ražotāju sašutumu. Bet cik liela dārzeņu raža vispār ir gaidāma? Varbūt nemaz nav tik ļoti jāsteidzas ar nenovākto lauku aparšanu un izaudzēto tomēr būs izdevīgāk pārdot, nevis iznīcināt?
