Foto-LETA

Manuprāt, aktuāls un nozīmīgs gan Latvijā, gan visā pasaulē ir vides piesārņojuma jautājums. Piesārņo jau ne tikai pludmali, piesārņo pat okeānu. Ko darīt? Jau pirms daudziem gadiem, kad vēl kā dabas aizsardzības pasniedzējs biju kvalifikācijas celšanas kursos Maskavas universitātē, kursu vadītājs Kavtaradze teica: “Cilvēcei lielākas briesmas draud ne no resursu izsīkuma, bet gan no nosmakšanas savos atkritumos…” Un uz to jau mēs šodien ejam.

Lasītākie

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 499

Cilvēkstāsts

“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32

Lasīt citas ziņas

“Latvijas Avīzē” intervijā ar Vides izglītības fonda vadītāju Jāni Ulmi lasīju, ka izplatītākie Latvijas pludmalēs šovasar atstātie atkritumi esot vienreizlietojamie trauki, PET pudeles, alumīnija skārdenes, plastmasas maisiņi, ausu bakstāmie kociņi, cigarešu izsmēķi.

Ko darīt mūsu pludmalē? Ieviest ieejas biļetes, lai būtu līdzekļi atkritumu savācēju algošanai? Nez vai to varēs. Bet vienu gan varētu: pludmalē un vispār jūrmalā aizliegt smēķēšanu. Tūlīt. Ne nākamajā gadā, bet tūlīt un nekavējoties.

Cilvēkstāsts

“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā

Kā ātri nomierināties: astoņi vienkārši vingrinājumi

Viedoklis

Kārlis Streips: Rīgā mēs varam dzert ūdeni no krāna tāpēc, ka Eiropas Savienība nofinansēja ūdens un kanalizācijas sistēmas sakārtošanu

Sakopšanas talku laikā savāc milzīgu daudzumu atkritumu. Šo talku galvenā nozīme, manuprāt, ir tajā apstāklī, ka bērni un jaunatne, kas piedalās šajās talkās, nākotnē vairs nekad nemetīs zemē atkritumus. Pieaugušos jau vairs pāraudzināt neizdosies.

Edgars Vimba