Veido divplūsmu bērnudārzus 35
I. Nagla apgalvo, ka pieprasījums pēc latviešu un krievu bērnudārziem dažādās apkaimēs atšķiras. Ir vietas, kur vairāk pieteikumu ir uz latviešu bērnudārziem, bet ir vietas, kur pieprasītāki ir tā sauktie mazākumtautību bērnudārzi. Piemēram, 234. pirmsskolas izglītības iestādē Imantā un Rīgas 232. pirmsskolas izglītības iestādē Vecmīlgrāvī ir gan latviešu, gan mazākumtautību grupas, un pēdējām pieteikumu skaits ir lielāks. Vecmīlgrāvja gadījumā gan jāpiebilst, ka latviešu grupās tur bērnus uzņem tikai no trim gadiem, kamēr mazākumtautību – jau no pusotra, kas arī var izskaidrot, kāpēc pieprasījums ir lielāks.
Arī vienā no divplūsmu centra bērnudārziem Skanstes ielā vairāk gribētāju ir uz krievu mazākumtautību grupu, taču ir tikai par 19 gribētājiem vairāk nekā uz latviešu grupiņām, un arī te ir atšķirīgs uzņemšanas vecums. Departamentā min, ka lielāks pieprasījums uz krievu grupām ir arī Ziepniekkalnā, Ķengaragā, Pļavniekos. “Ir arī tādas pirmsskolas iestādes – gan latviešu, gan mazākumtautību, kur rindas vispār nav, un tajās bērnu var uzņemt uzreiz pēc pieteikšanās,” teic I. Nagla. Tādi bērnudārzi gan pārsvarā ir attālākos Rīgas rajonos. Savukārt vispieprasītākie ir Rīgas centra bērnudārzi.
Tomēr galu galā I. Nagla atzīst, ka “lielāks pieprasījums ir uz latviešu plūsmas izglītības iestādēm nekā uz mazākumtautību”. Tas gan nav licis pašvaldībai lemt par vismaz dažu mazākumtautību bērnudārzu pārveidošanu par latviešu izglītības iestādēm. Tā vietā aizvien vairāk rodas tā sauktie divplūsmu bērnudārzi, kad nepietiekami piepildītā mazākumtautību izglītības iestādē atver arī latviešu grupas. “Ja kaut kāds pieprasījums iestādē uz mazākumtautību grupām tomēr ir, nav liela jēga to pārprofilēt par latviešu, jo kaut kur tā rinda, kas ir uz mazākumtautību grupām, mums tāpat būtu jāliek,” skaidro I. Nagla. “Ja vadītājs redz, ka nav rindas uz mazākumtautību grupu, var atvērt grupu latviešu valodā.”
Uztrauc audzinātājas akcents
I. Nagla gan neslēpj: atverot latviešu grupas krievu bērnudārzos, ir nācies saskarties ar zināmām problēmām. Kaut arī visām audzinātājām, lai arī kādas mācībvalodas bērnudārzā viņas strādātu, ir jāzina latviešu valoda augstākajā līmenī, bērnu vecāki pamana, ka latviešu valoda nav pedagoga dzimtā valoda un bieži vien vēršas departamentā ar pretenzijām.
“No juridiskā aspekta jāmin, ka darba attiecības ar pedagogu nevar pārtraukt tāpēc vien, ka viņš runā ar akcentu. Rīgas iedzīvotāji ir diezgan prasīgi, taču viņiem būtu jārēķinās, ka latviešu grupās būs aizvien vairāk pedagogu, kam ir kādas īpatnības valsts valodas lietojumā,” piebilst departamenta pārstāve. Iespējams, vecāki arī kādu citu apsvērumu dēļ nevēlas sūtīt mazuļus divplūsmu pirmsskolā. Piemēram, Purvciemā, kur ir garas rindas uz latviešu bērnudārziem, 244. pirmsskolas izglītības iestādē bija nodoms atvērt latviešu grupu, taču bērni uz to netika pieteikti. Tā kā darbā nepieteicās arī skolotājas, grupa tā arī netika atvērta.
