Vakar Latvijā, kā arī citur Eiropā atzīmēja Eiropas dienu. 1950. gada 9. maijā, piecus gadus pēc Otrā pasaules kara beigām, Francijas ārlietu ministram Robertam Šūmanam radās plāns apvienot Eiropas valstu ogļu un tērauda nozares, lai tā novērstu vēl viena kara iespēju.

Lasītākie

Kokteilis

Saskaņa pēc vārdiem: 5 vārdu pāri, kuriem, pēc mākslīgā intelekta domām, ir vislabākā saderība

Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis” 67

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 8

Lasīt citas ziņas

Šī ideja īstenojās un kļuva par Eiropas Savienības sākumpunktu. Kā vakar intervijā LTV uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis, Latvija dzīvo pēc Eiropas laika un 9. maijā atzīmē Eiropas dienu, nevis Uzvaras dienu: “Šis ir laiks, kad mums ir jāpierod tomēr dzīvot pēc Eiropas pulksteņa. Maskavas laiks ir beidzies. Latvijā noteikti būs cilvēki, kuri gribēs dzīvot pēc Maskavas laika. (..) Es domāju, šis pulkstenis mainīsies.”

Attēlā: Vakar Esplanādē par godu Eiropas dienai tika izveidots astoņus metrus plats un 14 metrus garš karogs no 1000 ziliem baloniem un 12 dzelteniem lietussargiem. Skanot Eiropas Savienības himnai jeb Bēthovena 9. simfonijai, baloni tika palaisti debesīs. Vakardienas pasākums ieskandināja 12. maijā gaidāmos ES dārza svētkus, kas ceturto gadu notiks Vērmanes dārzā. Šogad pasākuma tēma ir “Eiropas aktīvas novecošanas un paaudžu solidaritātes gads”.