Latvijā līdz šim vienlaikus nav bijuši divi kardināli 0
Latvijā līdz šim vienlaikus nav tikuši iecelti divi kardināli, aģentūru LETA informēja Latvijas Romas Katoļu baznīcas informācijas centrā.
Pagājušajā nedēļā pāvests Benedikts XVI nosauca 22 jaunos kardinālus, vēstīja Katoļu ziņu dienests.
Latvijas Romas Katoļu baznīcas informācijas centra darbiniece Vita Briže stāstīja, ka kardinālu izvēle ir pāvesta ziņā. Svētais tēvs pats izvirza garīdzniekus, kuriem piešķir kardināla titulu. Saskaņā ar katoliskās baznīcas Kanonisko tiesību kodeksu par kardinālu var iecelt garīdznieku, kurš ir ordinēts vismaz priestera kārtā, kuram ir izcilas zināšanas Baznīcas mācībā un kurš ir ievērojams ar tikumību, dievbijību un apdomību rīcībā. Tiem, kuri vēl nav bīskapi, pirms uzņemšanas Kardinālu kolēģijā ir jātiek ordinētiem par bīskapiem.
Kardināli savukārt ir tie, kas izvēl nākamo pāvestu konklāva laikā. Pāvests var tikt izvēlēts no kardinālu vidus.
Briže skaidroja, ka kardinālu nominēšanai nav kvotu atbilstoši valsts lielumam vai ticīgo skaitam, lai gan šie faktori parasti tiek ņemti vērā, izvēloties kandidātus. Izņēmums ir tad, kad pāvests ieceļ par kardināliem izcilus teologus.
“Kardinālu skaits ir ļoti neliels, salīdzinot ar bīskapu skaitu, proti, 214 kardināli no 5065 bīskapiem, tātad vidēji viens no 24 bīskapiem kļūst par kardinālu. Visjaunākajam kardinālam pasaulē ir 58 gadi.”
Rīgas metropolijas administratoru bīskapu Julijanu Vaivodu (1895 – 1990) pāvests Jānis Pāvils II iecēla par kardinālu 1983.gada 2.februārī. Par Rīgas arhibīskapa metropolīta Jāņa Pujata iecelšanu par kardinālu pāvests publiski paziņoja 2001.gada 28.janvārī, bet “in pectore” jeb slepenībā Pujats par kardinālu tika iecelts jau 1998.gada 21.janvārī.
Latvijas gadījumā no attiecīgā bīskapa puses būtu jābūt kādam nopietnam ieguldījumam baznīcas attīstībā ilgākā laika posmā, lai varētu runāt par izredzēm kļūt par kardinālu, piebilda Briže.
