Kultūra
Māksla

Latvija piedalīsies Prāgas Scenogrāfijas kvadriennālē0

Publicitātes foto

No 6. līdz 16. jūnijam Prāgā notiks jau 14. Scenogrāfijas kvadriennāle, kurā kārtējo reizi piedalīsies arī Latvija, veidojot ekspozīcijas gan valstu un reģionu, gan studentu sadaļā. Abu Latvijas ekspozīciju galvenais uzdevums ir piedāvāt starptautiskajai auditorijai ieskatu būtiskākajos scenogrāfijas procesos pēdējos četros gados. Valsts ekspozīciju aicināti veidot jaunie mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo, kuru darbu teātrī un vizuālajā mākslā raksturo konsekventa sava rokraksta kopšana, telpas tīrība un domas skaidrība. Studentu izstāde savukārt atspoguļos mācību procesu un brīdi, kad māceklis pārtop jaunā māksliniekā. Abu izstāžu ideja sasaucas ar šīgada Prāgas kvadriennāles vadmotīvu – atmiņa, iztēle un transformācija, tās vieno interese par Riharda Vāgnera laiku Rīgā un viņa ideālā teātra aizmetņiem šeit, kas vēlāk tika pilnībā realizēti Baireitā. Ko izcelt vai no jauna pavēstīt par Vāgneru Kvadriennāles apmeklētājiem? Kas apvieno tik atšķirīgus mērogus kā students, jaunais mākslinieks un Vāgners?

Kristas un Reiņa Dzudzilo ekspozīcija “ZRwhdZ” (atsauce uz Gurnemana teikto Prasifālam Vāgnera pēdējā operā „Parsifāls”: “Par telpu šeit top laiks”) aplūko telpu kā brīdi, kurā dzimst un mirst jauna pasaule, bet sākums un beigas saplūst vienā. Īpaši Prāgai veidotā instalācija pētīs Vāgnera ideālā mūzikas teātra principus, kur skaņa nonāk telpā caur pēdām un ceļo augšup līdz fiziski pieskaras dziedātāja balss saitēm. Latviešu mākslinieki savu ideālo teātri Prāgā būvēs kopā ar komponistu Kristu Auznieku un instrumentu meistaru Aleksandru Maijeru, aicinot piedzīvot skaņas spēku caurdurt ķermeni.

LMA Scenogrāfijas nodaļas studentu darbs šajā mācību gadā noritējis pie Vāgnera operas “Klīstošais holandietis”. Izstāde “Jauns un Vāgners”, kuru studenti vedīs uz Prāgu, atspoguļo šī studiju procesa rezultātu un tās uzmanības centrā ir mākslas darbs, tā autors un viņa radošās dzīves peripetijas. Bēgot no Rīgas 1839. gadā Vāgners Baltijas jūrā piedzīvoja vētru un tieši pārdzīvojumi vētras laikā vēlāk iedvesmoja pasaulslaveno komponistu sarakstīt operu “Klīstošais holandietis”. Scenogrāfijas nodaļas vadītājs profesors Mārtiņš Kalseris saka: “Mēs sveicinām visus pasaules vāgneristus un atgādinām, ka cilvēks, kas jūsu pusē pazīstams kā dižais Vāgners, dzīvoja un strādāja šeit Rīgā, nesamaksāja par krekliem un aizbēga. Man Vāgnera mūža liktenīgā vētra uzmācīgi tiecas simbolizēt ģēnija dzimšanas aktu, kas mūsu atrašanos Rīgā blakus Baltijas jūrai padara par tādu kā dzīvi mītiskā un tumšā dzemdē. No šīs alas piķmelnās tumsas mēs, priecīgi par Rīgas unikālo lomu Vāgnera liktenī, mājam un, cerams, pārsteigsim ne vienu vien vāgneristu, ja vien viņš mūs sadzirdēs par spīti vētrai.”

Valsts izstādes kuratore ir Gundega Laiviņa, studentu izstādes kuratori ir Andris Freibergs un Monika Pormale. Latvijas dalību Prāgas kvadriennālē producē Latvijas Jaunā teātra institūts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Kultūras ministrijas, Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas vēstniecības Prāgā, tansporta un loģistikas uzņēmuma SIA “Airos” atbalstu.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Kultūra
“Hanzas peronā” sāksies “Pārmija”
6 stundas
LE
LETA
Kultūra
Igaunijā piemin izcilo rakstnieku Jānu Krosu simtajā dzimšanas dienā
8 stundas
LE
LETA
Kultūra
LNOB ēkā tuvākajos gados vajadzētu ieguldīt 4 līdz 5 miljonus eiro
8 stundas

Lasītākie raksti

LE
LETA
Latvijā
Bordāns vēstulē Dānijas tieslietu ministram pamatojis nepieciešamību izdot Misāni Latvijai
20 minūtes
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Kristīne Misāne palikusi viena pati likuma burta priekšā
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
No amata atsauktā Siliņa: Likumu pārkāpu, bet par ārsta darbu alga ir jāsaņem
15 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
Vērmaņdārza restorānā – Mārtiņa Rītiņa “autogrāfs”
54 minūtes
LE
LETA
Dabā
Ceturtdien gaidāms lietus un saule
1 stunda