Latvijas garšu ceļojumā “Mājas kafejnīcu dienas 2025” pārsteigumu netrūkst 0
Augusta otrajā pusē un septembrī vēl ir iespēja doties Latvijas ikgadējā garšu ceļojumā “Mājas kafejnīcu dienas 2025” , lai iepazītu novadu viesmīlīgos cilvēkus un apmeklētu ievērojamākos apskates objektus. Tā ir lieliska ideja ģimenes vai draugu atpūtas braucienam – atliek vien izvēlēties, vai ciemoties pie saimniekiem, kuri viesus cienā ar latvieša garšas kārpiņām ierastām maltītēm, vai arī gribas nobaudīt ko eksotiskāku. To visu var piedzīvot un izbaudīt Mājas kafejnīcu dienās!
Jēkabpils, Krustpils un Žoržs Siksna
23.un 24.augustā jādodas uz Jēkabpils un Krustpils puses garšu stacijām, kur pie bagātīgi klātiem galdiem ceļiniekus gaidīs ne tikai piemājas saimniecības un mājražotāji, bet arī mākslas baudītāji un vēstures sargātāji. Turklāt mājupceļā var arī apmeklēt tuvējos apskates objektus. Jēkabpils ir pilsēta, kas izvietojusies abos Daugavas krastos, un vienmēr bijusi laikmetu, likteņu un daudznacionālu kultūru krustpunktā. Krustpils pils un Jēkabpils Vēstures muzejs ļauj iepazīt šīs puses vēsturi mūsdienīgā ekspozīcijā. Krustpils pils dokumentos pirmo reizi minēta 1237.gadā. Pilī vairāku gadsimtu garumā saimniekoja baronu fon Korfu dzimta. Pēc apjomīgiem pils rekonstrukcijas un labiekārtošanas darbiem, tagad
tajā var aplūkot greznās pils zāles un jauno ekspozīciju. Var apmeklēt arī Jēkabpils Vecpilsētas laukumu, kas izveidots senajā tirgus laukuma teritorijā, veldzēties Radžu ūdenskrātuves Zilā karoga peldvietā, izbraukt ar sup dēļiem, laivām, katamarāniem. Ūdenskrātuvē var aplūkot arī dižakmeni (tā augstums ir 3,1 m un apkārtmērs 19,5 m).
Zemnieku sētas restorānā “Pie Kipuriem” Variešu pagastā, ja viesi un bērni vēlēsies, katras maltītes noslēgumā 23. un 24.augustā organizēs īpaši jautru notikumu – visi kopā (jo būs jātur!) gatavos garāko spageti Latvijā, ko pēc tam griezīs gabalos un dos viesiem līdzi uz mājām. Viena no saimnieku ikdienas nodarbēm ir Kipuru pastas gatavošana, tādēļ arī ēdienkartē to cels goda vietā – kopā ar lasi, baravikām un īpašu pesto mērci. Šajā sētā cildina latvisko dzīvesziņu, darba tikumu un ģimeniskās vērtības.
Savukārt, ja gribas nobaudīt sarkano galda biešu vīnu, nogaršot “sklandrauša māsīcu”, Omī Bertas frī kartupelīšus un aplūkot saimnieces rīvju kolekciju, tad 23. un 24.augustā jādodas uz Mājas kafejnīcu “Tingeltangels Duciņos” Jēkabpils novada Variešu pagastā, kur būs dažādas izdarības divas dienas un 24.augustā viesosies pat leģendārais dziedātājs Žoržs Siksna. Un, ja jums mājās ir kāda rīve, ko vairs neizmantojat, variet to paņemt līdzi – saimniece labprāt papildinās savu kolekciju.
Stāsta “Duciņu” saimniece Ilona Dilāne: “Mājas kafejnīcu dienās piedalāmies daudzus gadus. Sākumā mums bija tikai ēdienkartes piedāvājums un nelielas papildus aktivitātes, bet pēdējos gados cenšamies izdomāt ko īpašu, lai cilvēkus ieinteresētu pie mums atbraukt, un lai šīs dienas pie mums būtu kā svētki: gan mums pašiem, gan viesiem. Ir liels gandarījums, ja savā sētā vari sarīkot skaistus svētkus! Šogad esam īpaši domājuši par ēdienkarti un visām papildus aktivitātēm, tostarp bērniem, lai vecāki var mierpilni baudīt atpūtu. Bērniem būs iespēja izpausties radošā darbnīcā vai piedalīties aizraujošā orientēšanās spēlē “Apkārt “Duciņu” sētai”.
Šogad ēdienkartē būs mūsu ģimenē iemīļotu un senu ēdienu receptes, kas īpaši piestāv vasaras garšu noslēgumam. Piemēram, burkānu plātsmaizi cepa arī mana vecmamma. Štovētus kāpostus ģimenē gatavojam paši – no A līdz Z, tādēļ arī ar tiem pacienāsim. Būs mūsu tradicionālā grūbu zupa, kas vārīta uz ugunskura. Esam mājražotāji, tādēļ ēdienos izmantosim pašu izaudzētos dārza labumus un mūsu kaltēto garšaugu maisiņus – tos iemet zupā, savāra un izņem. Tādējādi praktiski parādīsim mūsu ražotās produkcijas pielietojumu. Viesiem būs iespēja pagatavot arī savus maisiņus, izvēloties sev tīkamu garšaugu maisījumu, ko paņemt līdzi atmiņai par viesošanos “Duciņos”.
Pati esmu aizrāvusies ar kolekcionēšanu – šovasar Mājas kafejnīcu dienās eksponēšu savas rīves. Viesi varēs tās aplūkot, ļausimies sarunām par šo virtuvē tik ļoti svarīgo ēdienu gatavošanas rīku. Aicinu no mājām paņemt līdzi savas rīves, ko vairs neizmanto, un, ja ir vēlēšanās, kā ziedojumu nodot manai kolekcijai – būšu pateicīga! Rīve ir viens no senākajiem virtuves instrumentiem, ko mēs joprojām ikdienā izmantojam, gatavojot ēdienu. Piemēram, kartupeļu pankūkas nevar pagatavot bez rīvēšanas! Lai gan mūsdienās ir pieejami dažādi moderni pārtikas produktu smalcinātāji – blenderi, virtuves kombaini un citi, rīve joprojām ir teju katrā mājā, pat vairākas.
Svētdienai, 24.augustam, esam sarūpējuši īpašu noskaņu – viesiem būs iespēja klātienē tikties ar dziedātāju Žoržu Siksnu, baudīt visiem labi zināmu un iemīļotu dziesmu skanējumu, dziedāt līdzi, sirsnīgi aprunāties un šo brīdi iemūžināt kopīgos foto. Mākslinieks būs klātesošs, ļausies gan sarunām par dažādām tēmām, gan dziedāšanai. Uz tikšanos “Duciņos”!”
Dižena viesu uzņemšana Rojas un Mērsraga pagastos, Talsos un Valdemārpilī
Gardāko zivju zupu, ceptas butes, zivs kebabu 23. un 24.augustā sola kurzemnieki Rojas un Mērsraga pagastos, Ziemeļkurzemes piekrastes zvejniekciemos. Mājas kafejnīcu dienās šajā piekrastē aicinās baudīt dažādus zivju ēdienus, vietējo saimnieču tradīcijās gatavotus ēdienus, izmantojot jūrā nozvejotās zivis un citus vietējos produktus.
Piekraste no Mērsraga līdz Rojai un tālāk līdz pat Kolkai lepojas ar savu bagātīgo vēsturi un daudzveidīgo dabas pievilcību. Šo teritoriju vieno ne tikai kopīgais jūras krasts, bet arī zvejniecības un zivju apstrādes tradīcijas. Šīs piekrastes vēstures līkločus un notikumus var izzināt Rojas Jūras zvejniecības muzejā, tā filiālē Kaltenes klubā vai Mērsraga privātajā muzejā “Saieta nams”. Uzkāpjot Mērsraga bākā, ikvienam ceļotājam aizrausies elpa no jūras plašuma. Dabas taku entuziastiem patiks mazie piekrastes ceļi, pastaigas gar jūru, kā arī maģiskās Kaltenes akmens kalvas un citi interesanti akmeņi gan jūras krastā, gan mežā. Šīs puses atpazīstamību vairo Zvejnieksvētki, kino festivāls “Roja`L”, Bākas ielas svētki un Senās uguns nakts pasākumi.
Daudz piedzīvojumu, ne tikai vēderpriekus, sola Mājas kafejnīca “Īsts lauku rančo” Talsu novada Rojas pagastā – īstenu lauku atmosfēru, pikantu cūkgaļas cepeti ar baravikām, mutē kūstošu šašliku un citus gardumus, kā arī šaušanu pa skrejošu meža cūkas mērķi, ekskursiju pa saimniecību un zvangas (mēlīšu sitamais mūzikas instruments) ieskandināšanu. Pie grila mājīgā gaisotnē ikvienu gaidīs Mājas kafejnīca “Zivtiņgrils Rojā” , lai baudītu zivju ēdienus un jūras veltes.
Mājas kafejnīcu dienas Talsos, Valdemārpilī un apkārtnē jūs gaidīs 30. un 31.augustā. Te vienmēr pratuši diženi uzņemt viesus – lepoties ar savu sētu un tradīcijām, garšīgi paēst un cienāt viesus. Piedāvājumā būs dažādi latviski ēdieni, kas pagatavoti no pašu audzētiem un mežā atrodamiem produktiem, būs padomāts arī par veģetāriešiem un vegāniem.
Kā viktorīna par Talsu novadu solās būt ciemošanās Mājas kafejnīcā “KIK” Talsos. Tur varēs baudīt ēdienus no rūpīgi veidotas ēdienkartes, iekļaujot Talsu novadam raksturīgos un sezonālos pārtikas produktus. Pirms deserta pasniegšanas būs iespēja piedalīties vienreizējā erudīcijas spēlē, uzzinot vairāk par Talsu pilsētu un novadu.
Kopā ir spēks – četras Talsu novadnieces un vietējo ražotāju produkcija
Popularizējot vietējos ražotājus, Mājas kafejnīca “Saimnieču pagalms Končas” 30.augustā piedāvās degustāciju “Stāsti un kumosi” Talsu novada Vandzenes pagastā. Tā būs iespēja nogaršot vietējo mājražotāju produktus no salda līdz pikantam uz viena šķīvja kopā ar stāstu par vietējiem ražotājiem. Turklāt vienā mājas kafejnīcu pagalmā satiksies četras aktīvas novadnieces no Vandzenes un Laidzes pagasta, Valdemārpils un Rojas, gatavojot ēdienus no pašu un citu vietējo mājražotāju produktiem – būs maize, siers, gardpankūkas, kūpinājumi, mērces, marinējumi, želejkonfektes un pat zivju ēdieni no piekrastes.
Stāsta idejas autore Karīna Leinberga-Lemberga: “Mājas kafejnīcu katru gadu cenšos iekārtot citā vietā, ar savu unikālo stāstu, jo apmeklētājiem patīk meklēt neierasto, nogaršot ko jaunu, līdz šim nezināmu. Tās var būt gan jaunradītas receptes, gan arī senas, no ģimenes recepšu grāmatām. Šogad radās ideja veidot bagātīgu garšu stāstu, apvienojot četru ēst gatavošanas entuziastu pieredzi – jo vairāk radošas saimnieces, jo interesantāk!
Ikdienā neesmu mājražotāja, bet vadu meistarklases, kur kopā gatavojam ēdienus, eksperimentēju ar dažādām garšām un kombinēju tās visneparastākajos veidos, toties abas pārējās saimnieces – Olga Blumbaha un Aina Šteinberga – ir izcilas saimnieces katra savā jomā. Olga ražo brīnišķīgas mērces, pesto, dažādus sāļos produktus, uz dabīgo sulu bāzes radītas želejkonfektes, viņa radījusi arī uzņēmumu “SKIM Gardumi”. Mājas kafejnīcu iekārtosim Olgas mājas sētā. Savukārt Aina cep maizi dažādās tās variācijās, pat ar siļķi un štovētiem kāpostiem! Cilvēki ir ļoti novērtējuši Ainas maizi. Viņas abas esmu iepazinusi kā lieliskas sievietes un brīnišķīgas mājražotājas.
Savās meistarklasēs izmantoju vietējos produktus, uz to būs akcents mūsu ēdienos arī Mājas kafejnīcu dienā, jo visi šie produkti ir izcili. Uzskatu, ka Mājas kafejnīcu dienas ir lieliska iespēja, lai mēs popularizētu un ļautu izgaršot Latvijā radītus produktus visās to garšu niansēs un variācijās. Mājražotāju izdomai nekad nav robežu, jo vienmēr, aizbraucot uz kādu tirdziņu, var atrast garšu pērles. Būs gan Olgas un Ainas produkti, gan arī siers, kūpinājumi no vēl citiem mūsu puses mājražotājiem. Turklāt mums pievienosies arī Kristīne Voldemāre no Rojas, kura ieradīsies ar visām reņģēm! Un tas ir brīnišķīgi, citādi reņģu ēdienus Mājas kafejnīcu dienās parasti var baudīt tikai piekrastē, bet tagad – arī Kurzemes vidienē!
Mūsu vienojošais elements ēdienkartē būs tas, ka visus ēdienus pasniegsim kopā ar želejkonfektēm, kas būs gatavotas ne tikai no ogām, bet arī no dažādiem garšaugiem, piena un dārzeņiem. Būs uzkodu maizītes, piemēram, Krišjāņa Valdemāra siermaize ar vēja konfekti. Būs citāds šašliks, ar reņģītēm pildīta pankūka kopā ar citrona konfekti un mājas saldējums.”
Viesiem būs iespēja arī locīt kuģīšus, spēlēt galda spēles, pūst lielos ideju burbuļus, ievingrināt roku Krišjāņa Valdemāra rokrakstā un klausīties garšu stāstus. Mājas kafejnīcu dienā viesus pēc maltītes saimnieces aicinās doties uz Senās uguns nakts pasākumiem Mērsragā, Rojā un Kolkā, pa ceļam apstājoties Valdemārpilī un apskatot izstādi vēsturiskajā sinagogas ēkā.
23. un 24.augustā Balvu novads arī sola gardas maltītes – burgerus, lauku tortes, ēdienus no kaņepēm un daudz cita! Balvu novadā ir arī brīnišķīgas vietas, kurp doties un atklāt jaunas sajūtas un garšas, piedzīvojot neaizmirstamas brīvdienas. Piemēram, ir vērts apmeklēt Viļakas ezeru – tajā atrodas sala 1,8 ha platībā un uz tās joprojām saglabājušies fragmenti no Marienhauzenas pils, kas celta 1293. gadā. Līdz ezera salai ved viens no garākajiem pontonu tiltiem Latvijā (144 m), bet uz salas izveidota pastaigu taka (442 m). Ģimenēm ar bērniem noteikti patiks Rančo “Ozolmājas”, kas atrodas Balvu pilsētas tuvumā – tur varēsiet aplūkot kamieļus, Āfrikas govis un daudzus citus neparastus dzīvniekus.
Latvijas un pasaules valstu garšas Cēsu novadā
Ļoti plaša ir Mājas kafejnīcu programma Cēsu novadā 23. un 24.augustā – durvis vērs vairāk nekā 30 kafejnīcas, piedāvājot visdažādākos ēdienus un aktivitātes. Turklāt šogad būs daudz jaunu, līdz šim vēl neiepazītu galamērķu, kas akcijā piedalīsies pirmo reizi. Cēsis sola Mājas kafejnīcu dienu apmeklētājiem piedzīvot vēsturi, mūsdienas un nākotni, kas pasniegtas ar novadnieku sirsnību un aizrautību. Šis ir ļoti īpašs gads – Cēsis ir Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025, tāpēc ir vērts aizbraukt uz Cēsu novadu un izprast, kas to dara tik īpašu? Cēsu novads lepojas ar savu kultūrvēsturisko mantojumu un dabu – Cēsu viduslaiku pili un vecpilsētu, Līgatnes papīrfabrikas ciematu un smilšakmens ieža pagrabalām. Piebalgas kultūrtelpa ar savu vēsturi, ainavām un tradīcijām ir unikāla Latvijas kultūrvidē un kultūras kanonā. Straupes lauku labumu tirdziņš ar savu darbību kultūrvēsturiskā objektā – Straupes zirgu pastā, kur vēsture savijas ar mūsdienām. Vēl arī Gaujas Nacionālais parks un tā unikālā daba.
Cēsu novadā piedāvās izjust dažādas pasaules garšas – gan Indijas ēdienus, siltu maizi ar beurre noisette – franču virtuves tradicionālo brūno sviestu, lakšu sviestā ceptas sviesta pupiņas ar Melnā ķiploka sāli, suši, miso zupas ar lasi, svaigi ceptas vafeles un pankūkas, jūras veltes, gan arī Ulmaņlaiku ēdienus – žāvētas gaļas zupu ar krējumu un zaļumiem, pelēkos zirņus, debesmannu ar pienu un citus.
Mājas kafejnīca “Garšu pietura” Vaives pagastā turpinās savu pagājušā gada devīzi – Pasaules garšas Latvijas laukos. Šogad uz šķīvjiem ieskanēsies nianses no Skandināvijas, ASV, Taizemes, Itālijas, Spānijas un Latvijas. Būs gan pusdienas, gan degustācija, izzinot visu par olīveļļu ietekmi uz veselību – par Extra virgin olīveļļām stāstīs Ingus Linē. Paralēli varēs degustēt 12 veidu pastētes jeb smēriņus ar dažādām piedevām un 12 veidu ūdeņus ar dažādām garšām. Ja gribas izbaudīt zirņu pastēti jeb humusu ar sriraču un trifeļu eļļu, zilā siera pastēti ar bumbieriem, medu, riekstiem un daudzas citas – jādodas uz “Garšu pieturu”!
Raiskuma pagasta “Jaunrūjās” Mājas kafejnīcā “Dārza maģija” varēs apskatīt ne tikai Gunas un Jāņa Rukšānu izloloto dārzu, bet arī baudīt austeres – Latvijai neraksturīgu, bet gardēžu vidū populāru delikatesi sadarbībā ar restorānu “Buržujs”. Pirms katras grupas ierašanās būs mini austeru meistarklase, kurā pastāstīs par austeru audzēšanu, baudīšanu un garšas īpašībām. Šajās dienās durvis vērs arī Līgatnes Velosipēdu muzejs Mājas kafejnīcā “Kafijkūkas” – baudot kafiju un kūkas, varēs skatīties filmas no arhīviem: pirmskara Latvijas Riteņbraucēju Vienības braucienu, velosipēdu rūpnīcas strādnieku darbu, sacensības no Latvijas velotrekiem.
“Vinnija Pūka draugu kafejnīcā” Vecpiebalgā 23.augustā būs saistoši paciemoties ģimenēm ar bērniem. Jau kafejnīcas iekārtojums bērnus ievedīs pasakā, un katrs ēdiens tiks sagatavots ar rūpēm, domājot par bērnu gaumi un labsajūtu. Vinija Pūka draugu kafejnīcas mērķis ir, lai ēšana kļūst par priecīgu piedzīvojumu, dodot iespēju izvēlēties un noformēt. Ēdienu nosaukumi ir atbilstoši pasakai par Vinniju Pūku, bet to sastāvdaļas ir viegli pagatavojamas, veselīgas un bērnu iecienītas. Paredzētas arī radošas nodarbes. Kūku un picu paradīze būs Vecpiebalgā, Mājas kafejnīcā “Birzītes zaļumi X Sweet spot kūkas” .
“Karaļzupa”, “Ķēniņāboli” un citi labumi “Brigitas viesistabā”
Straupē 23.augustā durvis vērs Mājas kafejnīca “Brigitas viesistaba” , piedāvājot ēdienus ar stāstu un uzdevumiem. Brigita Puriņa daudziem zināma kā viena no LTV raidījuma “Īstās latvju saimnieces” dalībniecēm, kuras aizraušanās ir gastronomiskās kultūras vēsture un senu recepšu, pavārgrāmatu kolekcionēšana. Mājas kafejnīcu dienās viņa savas ģimenes mājas durvis viesiem ver trešo gadu. Arī Mājas kafejnīcas dienā Brigita viesus maltītes laikā ievedīs vairāk kā 100 gadus senu, aizmirstu ēdienu pasaulē. Ēdieni tiks pasniegti kopā ar stāstu par ēdienu izcelsmi, sastāvdaļām un interesantiem faktiem. Varēs ielūkoties Brigitas pavārgrāmatu kolekcijā. Atminot kādu ar ēdienu saistītu mīklu, būs iespēja tikt pie balvām. Visus ēdienkartē iekļautos ēdienus gatavos no vietējo zemnieku izaudzētajiem labumiem un pašu dārza veltēm.
Stāsta saimniece Brigita Puriņa: “Uzskatu, ka Mājas kafejnīcu dienas ir ļoti laba iniciatīva, kas rosina iesaistīties un piedalīties. Labprāt uzņemu viesos cilvēkus, kuri ne tikai interesējas par ēdienu kā pirmās nepieciešamības vajadzību, bet arī par ēdiena vēsturi un izcelsmi, kuri ir gatavi baudīt ko neierastāku. Vienā reizē varu uzņemt tikai 16 cilvēkus (paredzētas trīs šādas grupas), līdz ar to gaisotne būs intīmāka un varēsim netraucēti ļauties sarunām.
Savulaik bija modē ēdieniem izdomāt dažādus interesantus nosaukumus, lai gan pats ēdiens varbūt nemaz nebija tik sarežģīts. Ēdienkarti veidoju no ēdieniem, kas mani uzrunāja, šķirstot senās pavārgrāmatas. Piemēram, cāļa buljona “Karaļzupa” – skanīgs nosaukums, kas uzreiz rosina pastāstīt arī par šī ēdiena rašanos. Vai “Karalauču klopsis” vīna mērcē, kas cēlies no senās Prūšu zemes un izteikts jau nosaukumā ar vārdu Karalauči. Te līdzās ir arī stāsts par klopsi – kad mūsu senčiem nebija vēl pieejamas gaļas mašīnas, viņi, lai gaļu sasmalcinātu, klopēja to ar nazi, tādēļ klopsis mūsdienu izpratnē ir gan maltā gaļa, gan saklapēts gaļas gabals, gan sasmalcināta gaļa. Bet saldajā būs “Ķēniņāboli” – šī ēdiena pamatsastāvdaļa ir āboli.
Mana seno pavārgrāmatu kolekcija ir diezgan plaša, jo patīk izsekot ēdiena izcelsmei un ēdienu izmaiņām laika gaitā. Par ēdiena gatavošanu interese man ir kopš bērnības, patika arī vērot, kā to dara vecāmamma un vecpaps, arī viņi šim procesam pievērsa diezgan lielu uzmanību. Padomju varas gados cilvēkiem bija jābūt radošiem un no nekā pagatavot kaut ko garšīgu – man tas tīri labi padevās un patika. Gatavošana vienmēr bijusi mana aizraušanās.
Mūsdienās mēs ēdam tos ēdienus, kas kādreiz bijuši uz muižnieku galda. Mēs, latvieši, vienmēr esam bijuši saistīti ar Eiropu, tās kultūru un tradīcijām, tādēļ arī daudz ko esam mantojuši no vācbaltiešiem. Ar mūsu mantotajiem ēdieniem ir jālepojas tieši tik pat daudz, cik ar Rundāles pili! Mums ir daudz un dažādi saldie ēdieni, zupas, karbonādes un kotletes, štovēti kāposti un daudzi citi ēdieni! Un tas ir mūsu! Turklāt laukos tos joprojām varam gatavot no pašu audzētiem produktiem, tādējādi baudot īstu, svaigu ēdienu.” Brigita, braucot uz Straupi vai mājup, ikvienam iesaka apmeklēt Lielstraupes pili – tā ir viena no viduslaiku pilīm Latvijā, kas ar pārbūvēm saglabājusies līdz mūsdienām, un vienīgā pils Latvijā, kas vienā korpusā apvienota ar baznīcu.
“Ā…Daži mielojas. Pievienojies!”
Doties uz Ādažu novada Mājas kafejnīcu dienām 6. un 7.septembrī rosina jau labskanīgais nosaukums: “Ā…Daži mielojas. Pievienojies!”. Šogad tur būs iespēja iepazīt viesmīlīgus saimniekus, kuri sarūpējuši ko jaunu. Papildus vietējiem labumiem varēs baudīt itāļu garšas, skaistus šokolādes gardumus un aromātiskus kafijas dzērienus, saimnieki parūpējušies arī par dažādām aktivitātēm un priekšnesumiem. Ādaži ir viena no jaunākajām Latvijas pilsētām – tajā ir nerimstoša kustība, tā ir moderna un dzīva. Atpazīstama ar ikgadējiem Gaujas svētkiem Ādažos (maijā) un Nēģu svētkiem Carnikavā (augustā). Carnikavas nēģis ir iekļauts valsts nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un Eiropas aizsargātās izcelsmes produktu sarakstā, šajās dienās tos varēs baudīt vairākās Mājas kafejnīcās.
Unikālus nēģu ēdienus 6.septembrī piedāvās Mājas kafejnīca “Nēģu garšas ceļojums” Carnikavas centrā, kur viesus uzņems SIA “Krupis”. Ikdienā SIA Krupis ir ražošanas uzņēmums, kas nodarbojas ar nēģu pārstrādi. Tas ir viens no Latvijas zināmākajiem, kvalitatīvākajiem un godalgotākajiem nēģu ražotājiem. Popularizējot valsts nemateriālo kultūras mantojumu – nēģus, to ķeršanu, pārstrādi, pagatavošanu – savā sētā uzņem arī tūristus ekskursijās. Mājas kafejnīcu dienā šogad viesiem tiks pasniegti gan tradicionāli grillēti nēģi uz oglēm, gan nēģu delikateses ēdieni ar Āzijas iedvesmu. Tā būs iespēja baudīt senas tradīcijas savienojumā ar mūsdienu kulinārijas mākslu.
Stāsta SIA “Krupis” valdes locekle Evita Daudziešane: ”Mājas kafejnīcu dienās piedalāmies daudzus gadus. Man ļoti patīk šī iniciatīva, kas ar katru gadu kļūst arvien grandiozāka. Tā ir iespēja saimniekiem gūt atpazīstamību un apmeklētājiem justies īpašāk, nekā ikdienā. Pie mums varēs baudīt ne tikai nēģus, bet arī vērot meistarklasi to grilēšanā, klausīties saimnieka Aināra stāstījumu par nēģiem, to ķeršanu un baudīt tikko pagatavotus nēģus. Atmiņās par nēģu ķeršanu, gatavošanu dalīsies arī mūsu vecmāmiņa Zigrīda Skaveneca, jo mēs ar vīru esam jau trešā paaudze, kura mūsu ģimenē ar šo lietu nodarbojas. Lepojamies ar to, ka mums ir vecvecāki, kuri to ir uzsākuši!
Šogad ēdienkarti Mājas kafejnīcu dienām veidojām kopā ar šefpavāru, jo vēlējāmies nēģiem piešķirt arī mūsdienīgāku garšu. Līdz ar to ēdienkartē būs gan tradicionāli pagatavots nēģis – grilēts uz oglēm un nēģis želejā, gan ar mūsdienu garšu Āzijas noskaņās. Būs grillēts nēģis, Cēzara salāti ar nēģi, nēģu zupa Āzijas gaumē, suši ar nēģi un nēģi tempurā – fritēti īpašā kraukšķīgā mīklā, kā meistari gatavošanā ir japāņi. Arī tiem, kuriem nēģis nav mīļākais ēdiens, būs iespēja nobaudīt dažādas tā garšas nianses. Piemēram, suši ar nēģi garšo pat jauniešiem, kuriem bieži vien nēģi neiet pie sirds. Tāpat arī nēģis tempurā ir ļoti garšīgs, jo šī mīkla nēģim piešķir īpašu garšu.
Viesi varēs baudīt autentisku zvejnieku sētas atmosfēru saksofonu skaņas pavadījumā. Būs arī ekskursija pa ražotni. Mūsu sētā ir viesojušies daudzi Latvijā zināmi cilvēki – varēs aplūkot šo notikumu fotogaleriju, tāpat kā mūsu vardīšu figūru kolekciju. Gaidām ciemos!”
Kad vēderi pielocīti ar gardumiem, būs lietderīgi doties pastaigā pa Carnikavas promenādi – garāko bruģēto pastaigu taku, kas ved līdz pat piekrastei (vienā virzienā 2 km), izbraucienā ar kādu no kuteriem, kuģīšiem vai laivām pa Gauju Carnikavā. Tieši Ādažu novadā, pie Carnikavas, Latvijas garākā upe Gauja satiekas ar Rīgas līci. Gaujas ieteka ir unikāla, tā spēj apburt ikvienu, tādēļ to ieteicams apmeklēt, braucot ar kuģīti “Sarnikau” vai kādu no koka kuteriem “Sandra” vai “Evelīna”. Īpašais šī gada jaunums ir Zvejnieka tūres ar vietējo zvejnieku.
Ādažos var apmeklēt arī Dzīvo sapņu dārzu – mini zoodārzu Ādažu centrā, kurā bērniem vasarās ir iespēja samīļot, pabarot un tuvāk iepazīt mājdzīvniekus. Dzīvo Sapņu dārzs praktizē tiešās saskarsmes principu, neuzstādot robežas starp apmeklētāju un sapņu dārza iemītniekiem. Savukārt Garciemā – izstaigāt Garciema koka pastaigu taku (650 m gara dēļu seguma laipa) no Aizvēju ielas līdz jūrai. Tā ved cauri dabas parkam “Piejūra” un mežainajām piejūras kāpām, kas ir Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamais biotops. Vietām redzamas kāpas, kas sasniedz pat 16 m virs jūras līmeņa.
Tiem, kuri patiesi novērtē dabas maģisko burvību un mieru, ieteicams apmeklēt piekrasti Kalngalē, Garciemā vai Lilastē, kur var viegli piekļūt smilšainajām pludmalēm, pateicoties labiekārtotiem stāvlaukumiem un pastaigu laipām, kas piemērotas arī, lai pārvietotos ar ratiem.
Septembrī – rudens ražas labumi
6. un 7.septembrī ciemos gaidīs Dienvidkurzeme dažādās piejūras un iekšzemes apkaimēs: Pāvilostā, Sakā, Rucavā, Durbē un Karostā. Katra mājas kafejnīca piedāvās īpaši savai ģimenei un gadalaikam raksturīgus ēdienus, kur galveno lomu spēlē rudens raža – svaigi dārzeņi, sēnes, augļi, vietējā maize, ievārījumi, kūkas un dažādi lauku labumi. Viesojoties šajā pusē, var izmantot iespēju palūkoties uz jūru no Akmeņraga bākas, kas atrodas kuģošanai vienā no bīstamākajām vietām visā Baltijas jūras piekrastē.
Tukuma novads Mājas kafejnīcu apmeklētājus laipni uzņems jau piekto gadu, zelta atvasaras pilnbriedā 13. un 14.septembrī, kad 25 viesmīlīgi saimnieki atvērs savu namu durvis un pagalma kafejnīcas viesiem. Ģimenes, draugu kompānijas, mazie uzņēmēji un tūrisma saimniecības būs sarūpējuši gardus pārsteigumus, ko baudīt divu dienu garumā. No Lapmežciema līdz pat Bērzciemam gar Tukuma piekrasti, caur Ziemeļkurzemes pakalniem, līdz pat Abavas senlejai – šis būs piedzīvojums ne tikai garšas kārpiņām, bet arī acīm un dvēselei, sola tukumnieki. Jaunpils pusē saimnieki aicinās savos māju pagalmos, kur galdā tiks celti ēdieni no vietējiem, dabīgiem produktiem – tieši no piemājas dobēm, meža un lauka. Irlavas puse atkal pārsteigs ar izdomu un garšām, bet Ķemeru Nacionālā parka apkārtne atklās jaunas tūrisma pērles. Arī Tukums un tuvākie pagasti būs sarūpējuši ko īpašu gan no pasaules garšām, gan ģimenē iecienītiem ēdieniem.
13. un 14.septembrī Mājas kafejnīcu dienas norisināsies gan Sēlijā , gan Ogres novadā , cienājot ar rudens ražas labumiem. Ogres novadā arī šoruden Mājas kafejnīcas priecēs ar daudzveidīgu piedāvājumu – uzkodām, sātīgiem otrajiem ēdieniem, aromātiskām zupām un saldiem rudens desertiem. Ogres novads lepojas ar priežu ieskauto un sakopto Ogres pilsētu, kur iedzīvotāju un viesu ērtībām plaši tiek izmantotas modernās tehnoloģijas. Lielvārde visā Latvijā pazīstama ar bagāto kultūrvēsturisko mantojumu, kuru var iepazīt Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā un Lielvārdes parkā, kur atrodas viduslaiku pilsdrupas. Ikšķiles vārds asociējas ar kristietības sākumu Latvijā – uz Sv. Meinarda salas atrodas senākās mūra celtnes drupas Baltijā. Savukārt Ķegums saistās ar Latvijas vienotās elektroapgādes pirmsākumiem. Apmeklējot Enerģētikas muzeju, ikviens var gūt jaunas zināšanas par Latvijas enerģētikas vēsturi un attīstību. Savukārt, ja esi “badīgs kā vilks – piestāj Sēlijas salās!”. Sēlija ir Latvijas ainaviski daudzveidīgākā vēsturiskā zeme – skaista jebkurā gada un diennakts laikā. Šeit nav izteikta centra, Sēlijas musturu veido mazās apdzīvotās vietas, “salas”, kā vietējie saka.
Seko mums www.majaskafejnicas.lv
Gadu laikā Mājas kafejnīcu dienu kustība Latvijā ir strauji paplašinājusies – šī aktivitāte iedvesmo arvien plašāku interesentu loku piedalīties un ar savām idejām bagātināt šos pasākumus, tādējādi attīstot tūrismu reģionos. Daudzas kafejnīcas piedāvā arī ēdienu līdzi ņemšanai, iegādāties suvenīrus. Cenas par porcijām un dzērieniem ir draudzīgas, teju visur padomāts par ēdienkarti un aktivitātēm bērniem, citviet pat par četrkājainajiem draugiem! Kad vēderi piepildīti ar gardumiem, var aplūkot tuvējos apskates objektus vai iesaistīties papildus aktivitātēs. Daudzviet ir dzīvās mūzikas koncerti, radošās darbnīcas, pastaigu maršruti.
Detalizēta informācija par katru Mājas kafejnīcu un iepriekšējās pieteikšanās kārtība to apmeklējumam pieejama mājas lapā internetā www.majaskafejnicas.lv. Šī gada Mājas kafejnīcu dienas norisinās līdz pat septembra vidum, tādēļ aicinām sekot jaunākajai informācijai internetā.
Tiekamies garšu svētkos visā Latvijā!
