Foto-LETA

Latvijā slieku audzēšanai ir potenciāls kļūt par nopietnu nozari, un pašlaik audzētāji aktīvi strādā pie eksporta tirgus apgūšanas, aģentūrai BNS pastāstīja “Latvijas slieku audzētāju asociācijas” valdes priekšsēdētājs Rihards Pluturs.

Lasītākie

Cilvēkstāsts

“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 531

Lasīt citas ziņas

Viņš norādīja, ka pašlaik audzētāji lielāko daļu saražotā vermikomposta jeb organiskā mēslojuma, kuru iegūst, izmantojot sliekas, nosūta paraugos ārvalstu pircējiem, lai potenciālie klienti varētu novērtēt kvalitāti un veidotos stabils eksporta tirgus.

Pluturs klāstīja, ka eksporta tirgos pieprasījums pēc produkcijas ir liels, taču pagaidām Latvijas slieku audzētāju ražošanas jaudas ir nepietiekamas. “Patlaban ir aizsūtīti trīs paraugi apmēram 20 klientiem, kuri ir apmierināti ar izmēģinājuma rezultātiem. Visi dokumenti ir sakārtoti, bet mēs nevaram piegādāt noteikto apmēru. Līdzko sasniegsim noteikto apmēru, kas ir plānots 700 kubi vermikomposta, tā mēs varēsim sākt reāli eksportēt. Šo apmēru iecerēts sasniegt pavasarī,” viņš paskaidroja.

Kokteilis

Ja tavas mājas numurā ir kāds no šiem 3 skaitļiem, tev ir potenciāls sasniegt visu, ko sirds kāro

Cilvēkstāsts

“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā

Kā ātri nomierināties: astoņi vienkārši vingrinājumi

Asociācijas vadītājs informēja, ka tuvākās valstis, uz kurieni plānots eksports, ir Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Vācija un Austrija. Eksporta iestrādes ir arī Arābu Emirātos, Anglijā, Spānijā un Āzijas valstīs, kā arī ir pieprasījums no Āfrikas valstīm, bet tur sadarbību traucē sarežģīta loģistika un  naudas plūsma, paskaidroja Pluturs.

Viņš arī sacīja, ka vien 10% no visas sliekkopības produkcijas var realizēt vietējā tirgū, jo Latvijā ir zema pirktspēja. Savukārt, ja izdotos apgūt Skandināvijas valstis, tad darba nozarē pietiktu pat 500 gadiem, jo tur pieprasījums ir ļoti liels, atzina asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Salīdzinot situāciju ar pagājušo gadu, Pluturs uzsvēra, ka ir palielinājušās investīcijas sliekkopībā, kā arī nākuši klāt jauni audzētāji. Pēc viņa teiktā, Latvijā ir viss nepieciešamais, lai sliekkopību attīstītu par nopietnu nozari.

“Latvijas slieku audzētāju asociācijā” pašlaik  ir 56 biedri, no tiem aktīvi ir 25 biedri.

Biedrība “Latvijas Slieku audzētāju asociācija” dibināta 2010.gada 1.septembrī, tās dibinātāji ir sliekkopības entuziasti un uzņēmēji. Asociācijas mērķis ir attīstīt sliekkopību un vermikomposta ražošanu Latvijā.