Latvijas tiesu mīlulītis 0
Šogad Vladimirs Lindermans pie Latvijas pilsonības netiks. Ne jau tāpēc, ka atbildīgās iestādes būtu nolēmušas, ka krievvalodīgajam radikālim tā nepienākas. Vienkārši administratīvā tiesa lietas izskatīšanu paredzējusi 2013. gada 10. aprīlī plkst. 11.30. Nacionālboļševikam būs jāpaciešas, bet citādi viņš šo dienu var gaidīt ar optimismu – Latvijas tiesas līdz šim bijušas viņam pārsteidzoši labvēlīgas.
To skatījumā Lindermans ir Latvijas Republikai draudzīga un likumpaklausīga persona (varbūt pat “pašcieņas bruņinieks”, kā viņu reiz nodēvēja Jānis Urbanovičs), bet dažādi prokurori, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) ierēdņi un citas amatpersonas viņam vienkārši netaisnīgi “uzēdušās”.
Neliels ieskats V. Lindermana tiesāšanās vēsturē. 2002. gada novembrī viņam tika izvirzīta apsūdzība par aicinājumu veikt valsts apvērsumu un nelikumīgu sprāgstvielu glabāšanu. Pats Lindermans tolaik slēpās Krievijā un Latvijas tiesas priekšā stāties nebūt negribēja. Viņš pat bija pieprasījis politisko patvērumu. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, nav saprotams Latvijas Ģenerālprokuratūras entuziasms, izsludinot Lindermanu starptautiskā meklēšanā un cenšoties panākt viņa izdošanu tiesāšanai, ja pierādījumi, kā tagad izrādās, nebija pietiekami spēcīgi (nav dzirdēts, ka šo jautājumu būtu komentējis bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, kurš tagad ir Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos). Lindermana prombūtnē nacionālboļševiku pretvalstiskās aktivitātes Latvijā pamazām apsīka un kļuva skaidrs, ka tieši Lindermans bijis to galvenais iedvesmotājs.
Viņa palikšana Krievijā no Latvijas drošības viedokļa būtu tikai apsveicama (tieši to “LA” 2002. gada 4. decembrī rakstīju komentārā “Latvija bez Lindermana, nekāda vaina”). Tomēr pēc ilgstošas “cīņas” prokuratūrai izdevās panākt apsūdzētā izdošanu. Nacionālboļševiks tobrīd jau kādu laiku bija pavadījis Krievijas cietumos un, kā tagad daudzi pieļauj, atbilstoši “sagatavots” jaunai politiskajai misijai.
2008. gada 3. jūlijā Rīgas Centra rajona tiesa pilnībā attaisnoja V. Lindermanu, un šo pirmās instances spriedumu 2009. gada 2. septembrī atstāja spēkā arī Rīgas apgabaltiesa. Sekoja dažādas Lindermana politiskās aktivitātes, tostarp jaunas kustības dibināšana un ambīcijas piedalīties vēlēšanās, lai gan tam vispirms bija vajadzīga Latvijas pilsonība. Pēc tam kad PMLP 2010. gadā atteicās izskatīt Lindermana naturalizācijas iesniegumu, viņš vērsās tiesā un 2011. gada 31. oktobrī sagaidīja sev labvēlīgu lēmumu. PMLP to ir pārsūdzējusi.
Vēl viens Lindermanam labvēlīgs tiesas spriedums tika paziņots pērn 13. decembrī, kad Rīgas Centra rajona tiesa apmierināja nacionālboļševika prasību – piedzīt no valsts viena lata morālā kaitējuma kompensāciju par nepatiesas apsūdzības uzrādīšanu. Arī to Tieslietu ministrija solījusi pārsūdzēt, tomēr šo tiesas spriedumu sērija apvienojumā ar gaidāmo referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai spilgti demonstrē valsts “vājumu”. Šobrīd svarīgi referendumā nobalsot pret, taču tas nebūs nekāds problēmas atrisinājums, ja netraucēti un pat ar tiesas atbalstu var turpināt darboties valsts pretinieki.
