Latvijas zivju produkcija ar konkurētspēju pasaules tirgū 0
Starptautiskajā izstādē “SIAL Paris 2026” vienkopus pagājušajā nedēļā pulcējās pasaules pārtikas industrijas vadošie uzņēmumi, lielākie tirdzniecības tīkli, importētāji un izplatītāji. Latvijas zivju pārstrādātājiem tā bija iespēja ne vien parādīt savu produkciju, bet arī veidot jaunus eksporta kontaktus un nostiprināt pozīcijas starptautiskajā tirgū. Latvijai izstādē bija divi stendi – akvakultūras stends un zivrūpniecības stends, kas tika rīkoti ar Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda atbalstu.
Zivsaimniecības nozares konkurētspēju nosaka ne tikai ražošanas pieredze, bet arī spēja pielāgoties mainīgajām patērētāju prasībām. Līdzās tradicionālajiem zivju konserviem un kūpinājumiem uzņēmumi piedāvā arvien daudzveidīgāku produkciju – zivju pastētes, delikateses, gatavās uzkodas un citus produktus ar augstāku pievienoto vērtību. Tieši šādi produkti paver iespējas iekļūt tirgos, kuros pircēji novērtē kvalitāti, ērtu lietošanu, izcelsmi un atšķirīgas garšas.
Pienācis laiks mainīt skatījumu
Taujāts, kādi ir iespaidi par “SIAL Paris 2026”, Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents, SIA “Karavela” līdzīpašnieks Jānis Endele pauž, ka šī bija lielākā pārtikas izstāde un gada notikums, kurā principā ir visi – lielākie, mazākie un ambiciozākie tirgus dalībnieki, tāpat arī pircēji. “Nākamajā gadā zivīm paredzams diezgan būtisks cenu pieaugums. Līdz ar to šī ir tā vieta, kur ar saviem klientiem, konkurentiem un visiem pārējiem izrunāt šos jautājumus, mēģināt saprast, kāda varētu būt pircēju reakcija un ko mēs varam vai nevaram darīt. Šeit tu vari sevi parādīt, uzzināt, ko dara konkurenti, novērtēt, cik liela ir interese par jaunajiem projektiem un kā strādāt ar vecajiem projektiem. Tā tiešām ir svarīga lieta, kas virza nākotnes procesus.”
Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents norāda, ka viena no nozarei svarīgākajām lietām būtu mainīt skatījumu. “Ja paskatāmies uz Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumiem, mums ir ļoti maz tirgus dalībnieku, kuri var runāt ar lielajiem tirgus spēlētājiem – Eiropas vai pasaules lielveikaliem vai lielākajām preču zīmēm, kuras pašas produktus neražo un meklē, kur izvietot savus pasūtījumus, un arī meklē kaut ko interesantu un jaunu.”
“Kāpēc es nekad neesmu atbalstījis ideju, ka mēs ar kaut ko varam pārsteigt?” retoriski jautā Jānis Endele. “Tāpēc, ka pārsvarā cilvēki pārtikā lieto to, ko viņi savā valstī ir pieraduši lietot. Tas, ko tu vari atrast interesantu un ar ko varbūt nopelnīt, ir prast sakombinēt to, ko konkrētajā valstī cilvēks patērē, un iedot tam nelielu citu griezumu. Piemēram, mūsu industrijā tuncis ir viena no pieprasītākajām zivīm praktiski visur, arī Latvijā. Tas, ko mēs pielikām klāt, ir Āzijas garšas. Mēs redzējām, ka visā pasaulē plauktos ir terijaki un citas garšas. Atsevišķi tuncis ir viens plaukts, garšvielas cits, bet, saliekot kopā, sanāk laba produkta ideja, kas cilvēkiem patīk. Ja tas aiziet, tas ļauj uzņēmumam papildus nopelnīt. Un tas ir galvenais mērķis – mēs reizēm esam aizmirsuši, ka uzņēmējdarbības mērķis nav sociālā programma.”
Pelna tie, kuri zina, kā
Jānis Endele arī neslēpj, ka uzskata par nepareizu domu – Latvijā jāfokusējas uz nišām, jo mēs esam maziņi, neko lielu nevaram un varam radīt tikai kaut kādus brīnumus. “Lai tu pasauli pārsteigtu ar produktu, tev ir jāsaprot tirgus un jāsēž pie tā galda, kur tiek pieņemti lēmumi par to, ko cilvēki patērē vienā, otrā vai trešā valstī. Ja tu esi mazs tirgus dalībnieks, pie tāda galda diemžēl nesēdi.”
SIA “Karavela” līdzīpašnieks arī uzsver, ka šobrīd visās nozarēs tik populārais vārds “inovācija” pārtikas rūpniecībai īsti neder. “Agrāk bija termins know-how – zināt, kā. Tās kompānijas, kuras zina, kā, tiešām ir pelnošas. Arī “Karavela”. Mēs saliekam kopā savu pieredzi par tirgu, savas ražošanas iespējas, zinām, ko konkurenti var vai nevar, skatāmies tendences un trendus, un radām produktu. Tie nav inovatīvi produkti – tas ir know-how – zināt, kā salikt kopā visiem pieejamās komponentes.
Tas, ka produktu izstrādē izmantojam citu radītas inovācijas, gan ir svarīgi. Piemēram, mums ir konservi ar caurspīdīgo vāciņu. Tā nav mūsu inovācija, bet mēs adaptējām citas kompānijas inovatīvu produktu vai ideju. Bijām vieni no pirmajiem Latvijas konservu ražotājiem, kas šo noķēra kā trendu un paņēma inovāciju no pavisam citas industrijas.”
Jānis Endele saka: šobrīd nozare ir desmit gadu augstākajā punktā un vairāk saskaras nevis ar jautājumu, kā vairāk pārdot, bet kā vairāk saražot to, ko jau esam pārdevuši. Galvenā problēma tā, ka ar katru dienu ir grūtāk un grūtāk nodrošināt ražotnes ar strādniekiem.
Eiropas finansējums kā arguments attīstībai
Lauris Apsis, modernākās recirkulācijas sistēmas zivju ražotnes Baltijā un zīmola “Zivs uz ledus” (SIA “Blue Circle) viens no īpašniekiem, saka – “SIAL Paris 2026” viņu jau ir patīkami pārsteigusi, jo cilvēki nākuši un teikuši, šī ir labākā zivs visā izstādē. “Pirmkārt, arktiskā palija pati par sevi ir garšīga zivs, bet liels izaicinājums ir izaudzēt to kvalitatīvi. To mēs darām recirkulācijas tipa sistēmā Ropažos. Šis ir zaļākais un, teiksim tā, ilgtspējīgākais veids, kā industriālos apmēros audzēt zivis. Tā ir jauna tendence visā pasaulē. 2026. gadā būsim izaudzējuši vairāk nekā 120 tonnas, un nākamgad mums jātaisa ievērojams paplašināšanās projekts.”
Lauris Apsis atzīst, ka tas nav lēts prieks un bez Eiropas fondu finansējuma to būtu grūti atļauties. “Eiropas finansējums ir papildu arguments to darīt, jo akvakultūra ir atbalstāmā nozare Eiropā”.
Lūgts vairāk paraksturot zivju audzēšanu savā uzņēmumā, viņš skaidro, ka recirkulācijas sistēmā ūdens lielākoties tiek ņemts no pazemes, vairākkārt izmantots un attīrīts, un pēc tam attīrīts ūdens tiek atdots dabai. Viss process notiek zem jumta, pilnībā kontrolētā vidē, slēgta tipa audzētavā, baseinos zem jumta. “Mums ir divi angāri, katrs ap tūkstoš kvadrātmetriem. Šajos angāros baseinos audzējam arktiskās palijas no ikra līdz gatavai zivij. “Ja paplašināšanās projekts aizies, ceram jau nākamgad uzsākt būvniecību. Būtiski kāpināsim audzētavas kapacitāti, un būs klāt arī apstrādes cehs – pilns cikls, kur zivs nāk iekšā: apdullināšana, atasiņošana, filēšana, porcionēšana. Daudz lietu uzreiz nāks klāt.”
Veiksmīga uzņēmuma trīs pazīmes
Stāstot, kādēļ darbu bankā savulaik nomainījis pret uzņēmējdarbību, Lauris Apsis saka: “Bankā lielāko daļu laika pavadīju, gatavojot klientu lietas kredītkomitejām. Klientiem vajadzēja saņemt finansējumu, man bija jāanalizē viņu finanšu dati, biznesa plāni un viss pārējais. Tajā laikā man radās precīzāka izpratne par biznesiem – kas strādā, kas nestrādā. Un pašam izkristalizējās tādas lietas, ka, ja es kādreiz gribēšu būt uzņēmējs, tad jābūt trim pazīmēm. Tam jābūt ražojošam uzņēmumam, fokusam uz eksportu, un tam jābūt multiplicējamam –ja tas strādā, to var paplašināt. Tādā veidā recirkulācijas tipa sistēmas ienāca manā dzīvē. Man likās, ka šis ir virziens, ko vajadzētu mēģināt. Tā es arī noriskēju. Kopā ar somu partneri uztaisījām pirmo projektu.”
“Reālā situācija ir tāda: tie, kas pagaršo manu zivi, pēc tam lasi vairs negrib. Visur, kur redzat zīmolu “Zivs uz ledus”, tā ir mana zivs,” saka Lauris. Es smejoties saku – ja manu zivi ēd gan bērni, gan kaķi, tad ar zivi viss ir kārtībā. Mans uzdevums ir pārliecināt cilvēkus pagaršot. Visu pārējo darbu zivs izdarīs pati.”
