Ļauj pārdalīt zinātnes naudu par labu Letonikai 1
Valsts tuvākajos četros gados finansēs 14 pētījumu programmas, taču četrām no tām, tostarp arī Letonikai, finansējuma apjoms nav pilnībā skaidrs.
Tā vakar nolēma valdība, atbalstot divus Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotus rīkojumu projektus. Pirmais paredz atbalstīt tās desmit izpētes programmas, ko par labākajām atzina īpaši izveidota komisija. Otrais paredz papildu atbalstu vēl četrām programmām, tostarp Letonikai.
Pirmajām desmit programmām paredzēts tērēt teju 21 miljonu latu četru gadu laikā. Bet atlikušās četras finansēs valsts pētījumu programmā “pieejamā finansējuma apmērā”. Letonikai būtu nepieciešami 2,25 miljoni, katrai no pārējām – aptuveni miljons eiro. Naudu iecerēts gūt, pārdalot IZM iekšējo budžetu, tostarp atņemot finansējumu citām zinātnes programmām, kas izraisīja zinātnes nozares pārstāvju iebildumus arī vakardienas padomes sēdē. Jo sevišķi zinātnieki bažījas par finansējuma trūkumu pēdējā valsts pētījumu programmas posmā – 2017. gadā. Profesore Maija Kūle norādīja, ka dzīvojam “īpaša ideoloģiskā kara laikā”, tāpēc Letonikai vajadzētu būt tai programmai, kam finansējums ir garantēts. Ministru prezidente Laimdota Straujuma zinātnieku bažas noraidīja, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājam Andrejam Siliņam sakot: “Līdz 2017. gadam vēl ir daudz laika, un jūs vēl daudz reižu varēsiet nākt un prasīt naudu.”
Valdība vakar noteica arī mērķus, kas pētījumu programmām jāpiepilda. Letonikas programmas pētniekiem, piemēram, būs jāveic padziļināti pētījumi par latviešu valodu, Latvijas vēsturi, kultūru un vērtībām. Jāveido Latvijas simtgadei veltīts fundamentāls daudzsējumu izdevums, kas turpinātu izdevumu “Latvieši un Latvija”, jāveic letonikas kultūras resursu (folklora un tautas tradīcijas, literatūra, māksla, mūzika, arhitektūra, teātris) izpēte, jāsekmē to saglabāšana, attīstīšana un mūsdienīga izmantošana. Turklāt īpaši jāpievēršas aktuālām ievērojamu personību jubileju un notikumu atcerēm. Bet Jāņa Ikstena vadītā programma “Sustino” pētīs Latvijas sabiedrības attīstības iespējas. Tostarp, kā mazināt nabadzību un sociālo atstumtību. Tiks analizēta arī Latvijas sabiedrības vērtīborientācija, to ietekme uz valsts iekšējo un ārējo drošību, politisko uzvedību, patēriņu, reproduktīvo uzvedību un ģimenes modeļiem. Te uzskaitīta tikai neliela daļa no abu programmu uzdevumiem.
