Reklāmfoto

Amerikā Lindas Lavleisas vārdu saista ar pornoindustrijas zelta ēru un cīņu pret pieaugušo filmu industriju. Materiāls ir vairāk nekā pateicīgs grodas biogrāfijas radīšanai, kas gan nav izdevies “Lavleisas” autoriem, kuri uz galveno lomu pieaicinājuši šobrīd vienu no aktuālākajām jaunajām aktrisēm Amandu Seifrīdu.


Lasītākie

“Ielieciet šos miera plānus savos nebinārajos dibenos!” Krievijas amatpersonas reaģē uz aicinājumu izsludināt pamieru

Veselam

Tos patērē teju katrs: šie 5 pārtikas produktu veidi lēnām bojā jūsu smadzenes un palielina demences risku

Brauciet mājās! Izmisušie zviedri plāno migrantiem maksāt 32 000 eiro, lai tikai viņi atgrieztos dzimtenē

Lasīt citas ziņas

Lindas Lavleisas pirmā loma kulta filmā “Dziļā rīkle” viņu padarīja par savas ēras un žanra spožāko zvaigzni, kura savu sabiedrisko lomu izmantoja arī, attaisnojot savu vārdu. Pēc kārtējā vardarbīgā akta mājās Linda ņēma kājas pār pleciem un šķīra laulību – par dīkdieņa Čaka Treinera nākamo sievu kļuva vēl viena pornoaktrise –, vēlreiz apprecējās, izdeva grāmatu “Smagais pārbaudījums”, kas sabiedrības simpātijas pagrieza Lindas virzienā, un kļuva par vienu no skaļākās balss īpašniecēm, kas aktīvi uzstājās pret pornoindustriju, un ievērojamākajām 1970. gadu sieviešu tiesību aizstāvēm, jo labi zināja, ko nozīmē drastisks mājas režīms, ārprātīga greizsirdība un dūres spēks.

Taču, kaut arī visi šie notikumi un sociālais fons varētu kļūt par ideālu pamatmateriālu grodas kino biogrāfijas radīšanai, ne jau pirmoreiz tandēmā strādājošie režisori Roberts Epšteins un Džefrijs Frīdmens ir nošāvuši greizi, jo nav uztvēruši to stīgu, kas “Lavleisu” padarītu par viengabalainu, interesantu un uz pārdomām rosinošu kinolenti.

Nedēļas izskaņā gan saule, gan īslaicīgs lietus

Lielisks sniegums! Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātu sāk ar uzvaru pār Franciju

Veselam

Šī vienkāršā tehnika palīdz iemigt pat tad, kad domas neļauj atslābināties. Izmēģini “4-7-8” metodi

Viņiem par labu nerunā arī rūpīgi veidotās dekorācijas, apģērbi un frizūras, un Amandas Seifrīdas, kā arī Pītera Sarsgārda – aktiera kārtējā sliktā puiša loma – centieni būt godīgiem pret saviem varoņiem. Jo ir pazaudētas galveno varoņu raksturu koncepcijas, gan Lavleisu, gan Treineru padarot par plikiem manekeniem stāstā, kas veidots pēc patiesiem notikumiem un konfrontē Lindas katolisko audzināšanu ar naudas pelnīšanas veidu.

Beigu titri, kuros skopiem vārdiem izklāstīta Lindas loma feministiskajā kustībā un nāves iemesls, pazaudē galvenās varones skaudrā likteņa pavedienu, kas vēlreiz sasienas mezglā, kad atklājas, ka Treiners miris vien dažus mēnešus pēc autokatastrofas, kas nāvē aizraidīja Lindu. Sak, bija taču viņi viens otram tie īstie, ka pat nāve nelika ilgi gaidīt atkal tikšanos, taču tas ir vairāk nekā negodīgi pret titulvaroni, kura, ieradusi neiebilst, pret pašas gribu kļuva par zvaigzni industrijā, kas nodevību nepiedod un iet rokrokā ar alkoholu un narkotikām, un visu to spīdīgo apmānu, bez kā nespēja izdzīvot kārtējo drostaliņu atradušais Treiners.

Par laimi, Lindai spēka bija gana, lai pagrieztu muguru īslaicīgajai slavas spozmei un ar augsti paceltu galvu dzīvotu savu dzīvi tā, kā viņa pati, nevis māte, vīrs vai sabiedrība vēlējās. Un līdz pat pēdējam elpas vilcienam maksāja par to neapdomīgo kļūdu, kas viņu padarīja par Lavleisu.

{source}
<iframe width=”640″ height=”360″ src=”//www.youtube.com/embed/9vJADecKL-4″ frameborder=”0″ allowfullscreen></iframe>
{/source}