Levitu atkārtotai ievēlēšanai par Valsts prezidentu virzīs NA; JV arī solījusi atbalstu 216
Nacionālā apvienība (NA) nolēmusi pašreizējo Valsts prezidentu Egilu Levitu izvirzīt atkārtotai ievēlēšanai šajā amatā. Balsojumā par Levita virzīšanu amatam NA Domē iestājies absolūtais vairākums, pēc partijas sēdes norādīja NA līderis Raivis Dzintars.
Līdz šim ambīcijas kandidēt uz Valsts prezidenta amatu ir pieteicis arī uzņēmējs, “Apvienotā saraksta” (AS) dibinātājs Uldis Pīlēns. Bez AS viņam atbalstu ir paudusi virkne opozīcijas politiķu, tomēr stabils balsu vairākums vēlēšanās Pīlēnam pašlaik nav pavisam drošs.
Arī Levitam gan pašlaik nepietiek balsu pārvēlēšanai, ja AS virza savu kandidātu. Vienīgi “Jaunās vienotības” (JV) politiķi ir solījuši atbalstīt Levitu, ja NA viņu virzīs pārvēlēšanai amatā.
Latkovskis: JV pozīcija par atbalstu Levitam prezidenta amatā nav mainījusies
Partiju apvienības “Jaunā vienotība” (JV) pozīcija par atbalstu Valsts prezidentam Egilam Levitam atkārtotai ievēlēšanai šajā amatā nav mainījusies, aģentūrai LETA atzina JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
Viņš atgādināja JV iepriekš pausto nostāju, ka gadījumā, ja NA lems virzīt Levita kandidatūru Valsts prezidenta amatam, JV viņu atbalstīs.
“Viss paliek spēkā,” uzsvēra Latkovskis.
Levits pēc sarunas ar NA aizvien neatklāj, vai būtu gatavs kandidēt uz Valsts prezidenta amatu
Valsts prezidents Egils Levits pēc šovakar notikušās sarunas ar Nacionālo apvienību (NA) vēl neatklāj, vai būtu gatavs atkārtoti kandidēt uz Valsts prezidenta amatu.
Pēc tikšanās ar politisko spēku Levits žurnālistiem pauda, ka ar NA pārrunāti puses interesējošie jautājumi, Levits izklāstījis savu pozīciju, taču to viņš plašāk nekomentē. “Tagad NA ir jālemj, jādiskutē. Tagad [izvirzīšana] būs NA lēmums,” sacīja Levits.
To, vai pats gatavs kandidēt uz Valsts prezidents amatu, Levits pagaidām nekomentē. “Redzēšu pēc lēmuma, pagaidām neko nevaru teikt,” sacīja Levits.
Lūgts komentēt konkurenta, amatam virzītā uzņēmēja Ulda Pīlēna izredzes saņemt Saeimas deputātu vairākuma balsis, Levits atbildēja izvairīgi, norādot, ka situācijas varētu būt dažādas.
“Tas varētu būt, varētu arī nebūt. Kā saka, tas ir tāds aprēķins, kas ir ar prognozi. Tas var būt, tas var nebūt,” pauda Valsts prezidents.
Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Levits Hamburgas Universitātē ieguvis gan juridisko, gan sabiedrisko zinātņu un filozofijas izglītību.
Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi no Latvijas, bet pēc tam viņš kļuva par Eiropas Savienības tiesas tiesnesi.
Levits ir 1990.gada 4.maija Neatkarības atjaunošanas deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē.
Par Latvijas Valsts prezidentu Levits tika ievēlēts 2019.gadā.
