Lietu vēsture. Gludeklis 0
Pirmie, kas lietojuši gludināmos rīkus, bijuši ķīnieši. Viņi jau pirms mūsu ēras par gludekļiem izmantojuši plakanus akmeņus, vēlāk metāla ogļu pannas ar augstām malām, ko vispirms piepildīja ar kvēlojošām oglēm, pēc tam pārbēra ar smiltīm.
Ir ziņas, ka veļu ar sasildītiem akmeņiem gludinājuši arī vikingi. Eiropā kopš 17. gadsimta lietoja viengabala dzelzs gludekļus, ko uzkarsēja uz uguns. Vēlāk šo modeli aizstāja mazliet vieglāka konstrukcija – metāla kārba, ko piepildīja ar karstām kokoglēm. Karstumu uzturēja, ik pa laikam ar plēšām pūšot tām virsū gaisu. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā lietoja gludekļus, kas darbojās, izmantojot dabasgāzi, alkoholu, vaļu taukus un pat benzīnu.
Pirmo elektrisko gludekli patentēja 1882. gadā Ņujorkā amerikāņu izgudrotājs Henrijs Sīlijs. Tā apsildīšanas ierīce nebija iemontēta gludeklī, bet atradās ārpusē.
Starp citu, elektriskos gludekļus starpkaru Latvijā ražoja rūpnīca VEF.
