Lietuvas 21. gs. keramika Rotko centrā 0
Zane Melāne, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā no 8. jūlija līdz 16. oktobrim apskatāma izstāde “Teiku kambari”.
Vasaras izstāžu sezona Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā priecē un pārsteidz ar sešiem izstāžu projektiem glezniecībā, fotogrāfijā un laikmetīgajā keramikā. Viens no tiem – vērienīgā 21. gadsimta Lietuvas keramikas izstāde “Teiku kambari”, kurā vienkopus skatāmi 65 dažādu paaudžu mākslinieku darbi, kas atspoguļo Lietuvas laikmetīgās keramikas iezīmes un individuālos mākslinieku radošo meklējumu risinājumus.
Doma par apjomīgo un retrospektīvo izstādi radās jau 2020. gadā, lietuviešu keramiķei Agnei Šemberaitei piedaloties starptautiskajā keramikas simpozijā “Ceramic Laboratory”, ko organizē Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs sadarbībā ar Rotko centru. Pieļauju, ka mākslas centra vēsturiskās ēkas un izstāžu zāļu īpatnības noteica izstādes nosaukumā un konceptā izmantoto “kambaru” apzīmējumu. Rotko centra izstāžu sektors patiesi ir sadalīts nelielos atsevišķos telpiskos nodalījumos, kas, apvienoti vienotā ekspozīcijas scenogrāfijā, mudina apmeklētāju atklāt katra nākamā kambara saturu.
Sākotnējā Agnes Šemberaites ideja apkopot, atlasīt un eksponēt izcilāko Lietuvas keramiķu darbus, veidojot vizuālu pārskatu par keramikas mākslas daudzveidību no 1998. līdz 2022. gadam, attīstījās un pilnveidojās, pateicoties mākslas zinātnieces Ritas Mikučionites konceptam mākslas darbos saskatīt lietuviešu tautas teikās pausto vēstījumu. Izstāde “Teiku kambari” veidota kā individuāla pastaiga pa astoņiem kambariem. Katrs no tiem ir nosaukts un raksturots ar lietuviešu teiku fragmentiem, kas atlasīti no diviem avotiem – pasaules radīšanas jeb etioloģisko teiku krājuma “Kā radās zeme” (1986) un seno ticējumu un mītisko teiksmu krājuma “Ievainotais vējš” (1987).
Nemateriālā kultūras mantojuma liecības izstādē savijas ar keramikas mākslas vēstures spilgtākajiem paraugiem, apvienojot arhaiskos tautas pirmsākumus un laikmetīgās tendences mākslā. Simboliskās domāšanas atspoguļojums no mītiskās pasaules uztveres teiku žanrā līdz simbolu un metaforu atveidei daudzveidīgās keramikas mākslas tehnikās un materiālos liecina par cilvēka pasaules un sevis uztveres nemainīgo dabu – meklēt atbildes, vilkt paralēles, veidot interpretācijas un analizēt pieredzes. Kā raksta izstādes kuratore Rita Mikučionite, izvēloties teiku tēmas, bija svarīgi līdzsvarot vēstījumu reālos un izdomātos, objektīvos un subjektīvos aspektus, balstoties izstādē iekļauto keramikas darbu vizuālajos paradoksos.
Patiesi – telpas jeb kambari, kuriem doti nosaukumi “Jūras ļaudis”, “Cilvēka liktenis”, “Akmeņi aug”, “Bēdu bērzi”, “Likteņa zvaigzne”, piedāvā aplūkot mazo un lielo formu keramiku un video performances, kuru nosaukums un ideja formās vai tēlu sistēmās sasaucas ar teiku fragmentos pausto vēstījumu. Cilvēka silueti mijas ar pasakainiem tēliem, dekoratīvi trauki – abstraktām formām. Remigija Sederevičius trauslie porcelāna murdi iekļauti vēstījumā par idealizēto zemūdens valstību. Neringas Akcijonaitites mākslas darbs “Ieelpo” atgādina ar sporām noklātu akmeni, kas, dziļāk ielūkojoties, rada ieelpas un izelpas kustību un mudina noticēt, ka akmeņi patiesi ir dzīvi. 2021. gadā radītais Jolantas Kvašites “Faetons” sadaļā “Varavīksne” reflektē par cilvēka esības jautājumiem un šķietami pareģo kara šausmas, mālā un krāsainās glazūrās atainojot sievietes tēlu, kas slēpjas no debesīs plandošo lidmašīnu uzlidojuma. Izstāde tematiski sākas un noslēdzas ar aizsaules tematiku jeb pazemes un debesu valstību, savienojot pretstatus un šķietami nesavienojamas lietas, līdzīgi kā Regina Kaselite-Lisauskiene mākslas darbā “Estētikas koncepta evolūcijā” prasmīgi apvieno betona fundamentalitāti un porcelāna trauslumu.
Izstādē pārstāvēti vairāku paaudžu mākslinieki: gan tie, kas iesāka laikmetīgās keramikas attīstību Lietuvā, gan jaunie keramiķi, kas, eksperimentējot ar materiāliem, izmanto mūsdienu tehnoloģijas keramikas mākslā. Viens no izstādē pārstāvētajiem keramikas vecmeistariem ir profesors Juozs Adomonis (1922–2022), kurš līdzīgi kā Pēteris Martinsons deva lielu ieguldījumu keramikas mākslas attīstībā un jaunās keramiķu paaudzes izglītošanā. Līdzās – vairākas lietuviešu keramikas izcilības: Lucija Šulgaite (1933–2013), Aldona Keturakiene, Egle Einikite-Narkevičiene u. c.
Vēl viena izstādes pievienotā vērtība ir Rotko centra veidotais mākslinieciskais izstādes iekārtojums, kas laikmetīgo keramiku harmoniski iekļauj vēsturisko velvju telpiskajā veidojumā, ļaujot skatītājam nesteidzīgi baudīt kultūrvēsturiskās vērtības un lasīt mākslas darbos ievītos teiku kambaru stāstus.
