Līgojam, neiekrītot papardēs 0
Beidzies lasītāju konkurss “Mani jestrie Jāņi”. Pateicamies visiem tā dalībniekiem! Cerējām gan uz lielāku atsaucību – acīmredzot vairākums Jāņus svin, nevis gremdējas to atmiņās.
“Ja brūveriem darbs paveikts godam,
Pie mucas kā pie medus poda
Sēž vīri, uzsāk skaļu “Līgo!”,
Kad apkārt jāņugunis spīgo…” – ar sešu pantu vārsmām “Jāņu briesmas” mūs gandarīja dzejnieks Arnolds Auziņš. Starp citu, viņam kopā ar mākslinieku Jāni Anmani tikko laista klajā jautra grāmata “Mīlas elpa” – ļoti iederīga Līgo vakaram.
Jāņu jautrību fotogrāfiju saņēmām no Ināra Dreijera Viesītē, toties V. Muceniece (no Cēsīm) atsūtīja amizantu atklātni ar tekstu: “Jānim sieva pazudusi pašā Jāņu vakarā, Pēterdienā viņš atrada papardes krūmiņā.”
Lasītājs Ojārs Evalds Bīriņš Amatas novadā atceras savus 1944. gada Jāņus Vējavā: “Mājās bija gaišs, galdi uzklāti, bet neviena cilvēka. Izstaigājām māju, izūjinājāmies, bet nekā. Mūsu vīriem tūlīt prātā ienāca nerātnības. Visi aizsteidzās uz vāgūzi un sāka no tā vilkt ārā dažādus ratus un ragavas. Tad visu šo mantību sanesa pagalmā un aizkrāva mājas durvis.” Pēc tam ar jāņuzālēm rokās līgotāji devušies svinēt uz kaimiņu māju.
“Pēc viesošanās tuvojāmies savas mājas pagalmam, jau pa gabalu varēja saklausīt skaļus smieklus un izsaucienus. Pagalmā visi stāvēja aizbarikādēto durvju priekšā un katrs izteica savas domas vai secinājumus par notikušo. Tad mājas saimnieks aicināja puišus palīgos, un durvis drīz vien tika atbrīvotas.”
Savukārt Ojārs Biķis Lielvārdē kavējas atmiņās, kā pirmo reizi noplūcis papardes ziedu – meitene esot bijusi tik uzbudināta, ka skrāpējusi un kodusi… Taču viņš nav zaudējis vīra dūšu: “Viss notika bez sarežģījumiem, tik aizraujoši, ar neizsakāmu baudas un laimības sajūtu.”
Konkursantiem V. Muceniecei, Ojāram Evaldam Bīriņam un Ojāram Biķim izsūtīsim Lata sērijas romānu. Visiem mūsu lasītājiem vēlam jautrus un veselīgus Jāņus!
