Līgums Latvijai kā Obamas atvadu sveiciens? 0
Otrdien valdības sēdes slēgtajā daļā tika apstiprināts Latvijas un ASV valdību līgums par sadarbību aizsardzības jomā, kas apliecina ASV nolūkus dot turpmāku ieguldījumu Latvijas aizsardzībai.
Līguma teksts pagaidām netiek atklāts, taču pēc tā parakstīšanas, kas plānota šonedēļ, tas tiks atslepenots un nodots apstiprināšanai Saeimā un būs pieejams publiski. Līguma parakstīšana uzticēta aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim.
Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta vadītājs Kaspars Galkins uzsver, ka līgums esot nopietns un apjomīgs dokuments, kas reglamentēs ASV militārā kontingenta uzturēšanos Latvijā. “Parasti šādus līgumus ASV slēdz ar valstīm, kurās izvieto savus bruņotos spēkus, tādi ir arī ar Vāciju un citām valstīm,” komentēja K. Galkins. Līguma parakstīšana liecina, ka ASV spēki Latvijā operācijā “Atlantic Resolve” uzturēsies tik ilgi, cik būs nepieciešams. Tā varētu būt daļa no aizejošā ASV prezidenta Baraka Obamas mantojuma, lai laikus nodrošinātos pret neprognozējamību, kuru apvij ievēlētā prezidenta Donalda Trampa jaunā administrācija. Trampa inaugurācijas ceremonija paredzēta 20. janvārī. Sagaidāms, ka nākotnē līdzīgu līgumu ar Latviju slēgs Kanāda, kura vadīs mūsu valstī izvietoto daudznacionālo bataljonu.
Līdz šim ASV spēku uzturēšanos Latvijā reglamentēja NATO līgums par bruņoto spēku statusu, kam Latvija pievienojās 2004. gadā, iestājoties NATO. Tas paredz, ka valstis var slēgt divpusējas papildu vienošanās, kas plašāk nosaka bruņoto spēku statusu, atrodoties otras valsts teritorijā.
ASV vēstniecības preses un kultūras nodaļa norāda, ka šādi līgumi uzlabo pamatus tālākai partnerībai un sadarbībai drošības un aizsardzības jomā starp ASV un tās sabiedrotajiem: “Latvijas gadījumā vienošanās papildinās jau iepriekš divpusēji un NATO aliansē noslēgtās vienošanās, turpinot atbalstīt mūsu uz rotācijas pamata balstīto klātbūtni Eiropas Garantijas iniciatīvā.”
No valdībā iesniegtajiem dokumentiem nojaušams, ka cita starpā līgumā būs noteikts arī, kā risināt konfliktsituācijas, ja tās rodas starp vietējiem iedzīvotājiem un ASV karavīriem. Uz to norāda formulējums, kas nosaka Ģenerālprokuratūras iesaisti: “Līguma 12. panta 1. punktā noteiktās tiesības atsaukt atteikšanos no kriminālās jurisdikcijas Ģenerālprokuratūra var izmantot kriminālprocesos, kas uzsākti par smaga un sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, kā arī tad, ja ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, kurā ir cietušais.”
