Logs uz eņģeļiem. Ludmila Tarasova – par dzīvesveidu 2
Ilggadējā Dailes teātra aktrise Ludmila Tarasova joprojām saistīta ar skatuves nepārvaramo burvību – viņa Rīgas Horeogrāfijas mākslas vidusskolā māca aktiermeistarību un grima mākslu topošajiem baletdejotājiem. Acis allaž mirdz, gaita vingra, sirds atvērta mīlestībai pret darbu, mākslu un līdzcilvēkiem.
“Mani viss interesē,” – māksliniece saka ar tādu dedzību, it kā nebūtu iepazinusi ne veselības problēmas, ne dvēseles vaimanāšanu. It kā viņai būtu nevis 72 gadi, bet uz pusi mazāk. “Bieži redzu sapņus, kas skrien notikumam pa priekšu, informē, brīdina vai kaut ko atver,” stāsta aktrise.
Reiz sapnī raudzījusies debesīs un pēkšņi pamanījusi: visi mākoņi pārvēršas eņģeļos. Gluži kā Rafaela gleznās. Tas bijis neizsakāmi pacilājoši un skaisti, bet galvenais – sargājoši labā sajūta nepametusi arī pamostoties, kaut tieši tas laiks bijis smagiem pārdzīvojumiem pieblīvēts.
Pēc zīmīgā sapņa par eņģeļiem atskārtusi, ka tie pie viņas palikuši un caur pašas dzīvokļa logu ļauj saņemt tādu dvēseles stiprinājumu, kam agrāk bija nepieciešama ilgstoša meditācija vai pastaigas gar jūru.
Dara tā
* Tiklīdz pārņem drūmas domas, pietiek pa logu brīdi rāmi palūkoties mākoņos, mēģinot sazīmēt tajos tēlus. Tas ļoti nomierina, turklāt ir neparasti aizraujoši. Kad garastāvoklis priecīgs, šo sajūtu vēl vairāk pastiprinu, vērojot caur savu logu putnus, kokus, saulrietu. Sarunājoties ar tiem. No rīta pamostoties, sasveicinos ar tuvējās Pāvila baznīcas torņiem. Ja nemierīgas domas uzrauj augšā naktī, izbaudu šo laiku, ļaujoties saplūsmei ar zvaigžņotajām debesīm un Dieva klātbūtni.
Kopš par meditācijas vietu man kļuvis dzīvokļa logs, jūtu sevī vairākas pārmaiņas. Man ir daudz vieglāk piedot – arī to, kas spiedis sirdi gadiem ilgi. Atlaisties no sērošanas par viņā saulē aizgājušajiem – gan par māmiņu, ar kuru biju ļoti cieši saistīta, gan par kaķīti, kuru atceroties, joprojām nobirdinu pa asariņai.
* Man patīk skatīties uz cilvēkiem, kuri ir sakopti, vienalga, cik tiem gadu. Iepazīt savu seju, zināt, kas tajā jānotušē, kas jāizceļ, noteikti jāprot. No jaunības ierasts, ka saposties dienai nozīmē arī nedaudz uzkrāsoties. Un allaž rūpēties par sejas ādu. Lietoju Nivea krēmu, kam pievienots nedaudz avokado eļļas. Bagātīgi uzziežu to uz tīras sejas, minūtes piecpadsmit paturu, tad ar sasildītu frotē dvielīti noņemu atlikumu.
* Mani vienmēr iedvesmojuši viedi un stipri cilvēki, tādēļ allaž meklēju iespēju būt saskarsmē ar tādiem – darbā, cigun un jogas nodarbībās fascinējošā Igora Kudrjavceva vadībā, piedaloties dažādās lekcijās par veselīgu dzīvesveidu. Arī lasot žurnālus un grāmatas, tiekoties ar dižām personībām. Apbrīnas vērta man šķiet dejotāja Vija Vētra. Pirms gada pārcietusi gūžas operāciju, šoziem salauzusi roku, taču atkal ir klāt. Noteikti piedalīšos gan viņas vadītajā meistarklasē, gan apmeklēšu deju koncertu.
