LPS: pašvaldībās valodas dēļ nekad nav atteikta palīdzība 0
Pašvaldībās valodas dēļ nekad nav atteikta palīdzība, otrdien intervijā Latvijas Radio uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ilggadējais priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, komentējot tautas nobalsošanas rezultātus Latgalē.
Politiķi un pašvaldību deputāti, kas atbalsta divvalodību Latvijā, kā vienu no argumentu bieži uzsver nepieciešamību panākt, lai pašvaldībās varētu vērsties gados vecākas kundzes, kuras nerunā latviešu valodā.
“Miers un stabilitāte valstī bija tāpēc, ka šos 20 gadus nevienā pašvaldībā nekad nevienam citas tautības cilvēkam palīdzība nav atteikta, neskatoties, vai viņš pārvalda latviešu valodu vai nē. Kaut gan oficiāli tas nav, bet reālajā dzīvē cilvēku vajadzības ir pirmajā vietā,” sacīja Jaunsleinis.
Taču viņš atzina, ka secinājumi pēc referenduma ir jāizdara – par valsts nākotnes attīstību un ekonomisko situāciju valstī. “Cilvēkiem ir jādod iespēja nopelnīt, dzīvot šeit un redzēt perspektīvu sev, saviem bērniem un mazbērniem,” uzskata Jaunsleinis.
Jau vēstīts, ka provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti liecina, ka par oficiālu divvalodību Latvijā sestdien nobalsojuši 273 347 jeb 24,88% balsstiesīgo, savukārt pārliecinošs vairākums ‒ 821 722 jeb 74,8% ‒ nobalsojuši pret to. Līdz ar to saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Latvijā vienīgā valsts valoda paliks latviešu valoda.
Latgalē 55,57% referenduma dalībnieku nobalsoja par divvalodību, turklāt Daugavpilī atbalstu krievu valodai kā otrai valsts valodai pauda 85% pilsoņu, kas aizgāja uz referendumu.
