Lukašenko atriebība: Baltkrievijas režīms organizē nelegālo migrantu plūsmu uz Lietuvu 36
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uz Lietuvas–Baltkrievijas robežas, kas reizē ir arī Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, šogad aizturēto nelegālo imigrantu skaits līdz otrdienas rītam pēc Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta (VRD) ziņām sasniedza 600 personu – gandrīz astoņas reizes vairāk nekā 2020. gadā, kad aizturēto bija 81.
Uzskata, ka pārsvarā Āzijas cilmes nelegālo migrantu plūsmas pastiprināšanās ir Baltkrievijas Aleksandra Lukašenko autoritārā režīma atriebība kā Lietuvai, tā ES kopumā par sankciju ieviešanu pret Minsku.
Situācija sarežģīta
Kopš jūnija sākuma robežpārkāpēju aizturēšana Lietuvas Varēnas un Švenčoņu robežrajonos notiek praktiski katru diennakti.
Lai kontrolētu situāciju, Lietuvai nācās iekārtot telšu pilsētiņu Pabrades Ārvalstnieku reģistrācijas centrā, izvietot ap 130 migrantu robežsargu skolā Medininkos un sākt plānot vēl citas nometnes robežpārejas punktos.
Baltkrievijas virzienam piesaista robežsargus no citām robežām, Lietuvas Valsts drošības departamenta darbiniekus un Lietuvas Strēlnieku savienības brīvprātīgos.
Jūlija vidū robežas uzraudzībā varētu sākt piedalīties 10–30 ES robežsardzes aģentūras “Frontex” ekspertu.
Agrāk Baltkrievijas robežsargi neiebilda pret lietuviešu kolēģu notverto robežpārkāpēju atpakaļuzņemšanu un dalījās informācijā par situāciju, bet tagad tas vairs nenotiek.
Lietuvas VRD priekšnieka vietnieks Vids Mačaitis situāciju medijiem raksturojis kā “ārkārtēji sarežģītu”. Patrulēšana pastiprināta divas trīs reizes, turklāt problēmas rada tas, ka videonovērošana sedz tikai 40% Lietuvas–Baltkrievijas robežas. Kameru uzstādīšana gar visu robežu prasītu divus gadus un 38 miljonus eiro.
Vairāk nekā puse ienācēju ir Irākas pilsoņi bez dokumentiem.
Viņi tūdaļ lūdz patvērumu Lietuvā, cer to saņemt dažu dienu laikā un doties tālāk, jūtoties pārsteigti, ka nāksies gaidīt vismaz pusgadu.
Citas lielākās nelegāļu grupas nāk no Irānas, Sīrijas, Baltkrievijas, Krievijas. Problēmas sagādā saziņa, jo daudzi Āzijas un Āfrikas pārstāvji runā dialektos. Atsevišķos gadījumos konstatēta saslimšana ar Covid-19.
24. jūnijā Pabrades nometnē ap 70 bēgļu no Irākas sarīkoja dumpi, neapmierināti, ka administrācija ierobežo viņu pārvietošanās brīvību un jaunpienācējus izvieto izolatorā. Apsardzei nācās šaut gaisā un izmantot asaru gāzi.
Irākas “tūristi”
Praktiski nav šaubu, ka pēkšņais migrantu pieplūdums ir Lukašenko režīma apzināti organizētu nelegālo bēgļu ieplūdināšanas operācija.
Pēc Lietuvas iekšlietu sistēmas amatpersonu žurnālistiem teiktā, nelegālie imigranti Baltkrievijā organizēti nonāk ar lidmašīnu reisiem no Stambulas un Bagdādes, kas Minskā ielido četras reizes nedēļā.
Jūnija vidū lēsa, ka šādā veidā Baltkrievijas galvaspilsētā koncentrējas un gaida iespēju nelegālai iekļūšanai ES jau apmēram 1500 migrantu.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis nesen intervijā britu “Financial Times” norādīja uz Baltkrievijas valsts tūrfirmu “Centrkurort” kā galveno ielūgumu sagādātāju vīzu noformēšanai un nelegāļu “sagādnieci”.
Tikmēr Baltkrievijas opozīcijas avoti vēsta, ka ar to nodarbojas arī tūrisma firmas “Oscar Tour” un “Joodland”. Tās specializējas arābu pasaules tūristu vešanā uz Minsku.
Piemēram, 16. jūnijā Minskā nolaidās lidmašīnas ar kopumā 350 irākiešiem. “Oscar Tour” pārstāvji viņus sagaidīja lidostā un autobusos nogādāja uz viesnīcām Minskā.
Oficiāli šos cilvēkus uzdeva par “ārstiem un farmaceitiem”. Kad ar “Oscar Tour”, lūdzot komentāru, sazinājās “Radio Brīvība” Baltkrievijas dienests, viņiem tika ieteikts “vairāk šeit nezvanīt”.
23. jūnijā Minskā nolaidās vēl viens transports no Bagdādes. Ielidojušajiem neviens nav licis ievērot pašizolāciju.
“Rūpi” par šo ļaužu nogādāšanu līdz robežai uzņēmušās Baltkrievijas kriminālās aprindas.
Bēgļi nav runīgi noklaušināšanās, taču, cik zināms, nogādāšana ES teritorijā cilvēkam maksā 1400 eiro. Pavadoņi migrantus aizved automašīnā līdz mežam, parāda robežas virzienu, apgalvojot, ka otrā pusē viņus sagaidīs, kas gan nekad nenotiek.
Pēdējā laika saasinājums ES un Baltkrievijas attiecībās ir sekas aviokompānijas “Ryanair” reisa piespiedu nosēdināšanai, faktiski nolaupīšana Minskā 23. maijā, nolūkā arestēt populārā “Telegram” kanāla “Nexta” dibinātāju Romānu Protaseviču un viņa draudzeni Sofiju Sapegu.
Piedzīvojis negaidīti asu ES pretreakciju, 26. maijā Lukašenko piedraudēja nebremzēt narkotiku un migrantu plūsmu pāri Lietuvas robežai.
22. jūnijā uzrunā Vācijas un PSRS kara sākuma 80. gadskārtas atcerei viņš vairs neslēpa, ka tā ir atriebība par Rietumu ekonomiskajām sankcijām: “Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metušies tūkstošiem un tūkstošiem nelegālo migrantu. Tās (rietumvalstis) pieprasa no mums, lai tās aizsargājam no kontrabandas, no narkotikām.
Pat no Atlantijas otras puses dzirdams signāls: palīdziet, kā bija agrāk, aizturiet kodolmateriālus, lai tie nenokļūtu Eiropā.
Tā vien gribas pajautāt – vai jūs tur vispār esat zaudējuši sajēgu? (..)
Kas, mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā kā agrāk, lai sargātu jūsu ģeopolitiskās intereses?” Lietuvas varasiestādes nobažījušās, ka perspektīvā nelegālo migrantu plūsma no Baltkrievijas varētu pastiprināties.
