Lupīna kā nezāle pārņēmusi pļavu. Kā apkarot? 0
“Pļavu pārņēmusi lupīna. Vairs neaug gaiļbiksītes, rasaskrēsliņi, āboliņš. Kā apkarot lupīnu?” ARTŪRS Amatas novadā
Daudzlapu lupīna (Lupinus polyphyllus) ir svešzemju suga, kas Latvijā tika introducēta jau XIX gadsimtā – gan kā krāšņumaugs, gan augsnes ielabotājs, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte Anita Namatēva. Daudzgadīgā lupīna bagātina augsni ar slāpekli, tāpēc bieži vien vietās, kur aug šī suga, ienāk arī citi slāpekli mīloši augi, piemēram, nātres, usnes, kas pilnībā var izmainīt zālājā līdz šim sastopamo veģetāciju. Lupīna galvenokārt izplatās ar sēklām, kuras augsnē var saglabāties vairāk nekā 50 gadu. Nereti izplatās arī ar sakneņiem. Visbiežāk aug mēreni mitrās augsnēs, dažādās augtenēs: ceļmalās, atmatās, mežmalās, kultivētos zālājos, nereti arī dabiskos zālājos.
Ierobežošanas pasākumi
>> Nedrīkst ļaut nogatavoties pākstīm un izsēties sēklām (vienā pākstī ir 10–12 sēklu). Tas nozīmē, ka lupīnu vajag vismaz divas reizes gadā nopļaut. Pirmoreiz to dara jūnijā, kad augi zied, otrreiz – vasaras otrajā pusē (jkad izveidojušās ziedkopas). Ja pākstis nogatavojušās, laksti no lauka jāaizvāc.
>> Zālājā, kur aug atsevišķi lupīnas ceri, tos var izrakt vasaras sākumā, kad izveidojušās ziedkopas. Augi vairs neatjaunosies.
>> Ja izveidojusies monodominanta audze, platība jāpļauj divreiz gadā, kad augiem izveidojušās ziedkopas. Pasākums būs jāatkārto vismaz 3–5 gadus.
>> Atmatās un pamestos kultivētos zālājos ar daudzlapu lupīnas audzēm var cīnīties, tās uzarot. Pēc apstrādes platībā atkal sāks augt dabiskās sugas.
