Egils Līcītis: Melnais Kārlis skatīsies pa atslēgas caurumu 0
Drošības policija sniegusi svarīgu paziņojumu. Ka būšot noderīgi Izglītības likuma labojumi, kas dos tiesības atlaist valstij un Satversmei nelojālus pedagogus, ierobežojot ārvalstu centienus ietekmēt Latvijas izglītības sistēmu. Tas uzreiz lika zvērot asāko sociālo aktīvistu acīm un nopinkšķēties jūtelīgākajiem – Šadurskis un slepenpolicija iepūtuši vienā medību ragā! Tagad ar plurālisma un skolotāja patstāvības apspiešanu uzvilkšot kaklasiksnas, nepaklausīgos cujināšot un vajāšot. Melnais Kārlis ar inspektoriem uzmanīšot skolas, kā zirneklis vaktē saķertu mušu, un Latviju pārvērtīs par policejisku valsti. Tā dūmoja ne vien no krievu skolu aizsardzības štābiem, bet arī progresisti, kam nepatīk vecmodīgums, ka Latvijā nav kā Norvēģijā, kur sīkais jau no sešu gadu vecuma drīkst izvēlēties, vai viņš turpmāk pēc dzimuma būs sieviešu vai vīriešu kārtas īpatnis.
Līdz šim bija vērojami pūliņi panākt, lai sveša acs ne pa atslēgas caurumu, ne pa vēdlodziņu neieskatās krievu skolu lietās. Vai tur būtu kas slēpjams? Mūsu nacionālajai pašcieņai raksturīgi Izglītības ministrija pagaidām ļāva dzīvei iet savu gaitu, kā strauss bāza galvu smiltīs. Drošībniekiem acīmredzami ir informācija, ka krievu skolās māca ne tikai Puškinu! Reti kurais vecāks piekritīs, ka bērnus skolo putinists, okupācijas noliedzējs un vēstures interprets pēc Latvijas mācību iestādēs paslepu ienestām, Krievijā izdotām grāmatām. Taču šādi “ārvalstu centieni” bijuši, lai daļa jaunās audzes būtu mucā dzimuši, mucā auguši un ēdināti no satelītšķīvja ar Krievijas TV garīgo barību. Īpaši Rīgā, kur pie varas “Saskaņa”, virsvadoņiem gribētos, lai no cittautiešu skolu konveijera jaunieši izripo kā apaļi, sarkani tomāti, Ušakova balsotāju pilnasinīga nākamā maiņa. Tam par spīti ir noteikts valstiskas izglītības satvars, kas jāievēro pat segregētā sistēmā, kāda ir Latvijā. Ļoti ticami, ka minoritāšu skolās strādā daudzi labi profesionāļi, kuri māca bērnus apieties ar ūdenskrāsām, ielauzīties aritmētikā, pazīt vēstures titānus un apgūt zinības no alfas līdz omegai, turklāt cīnās ar mazgadīgiem pīpmaņiem. Domājams, ir tādi pedagogi, kuri iesaka vairāk pieslieties latviešu valodai, kultūrai, godāt Latviju kā dzimteni. Daudzi direktori izlaidumniekiem vēlē – ticiet un strādājiet Latvijai, un pat grūtgalvīši divnieku karaļi izmācīti atsaukties: “Da zdravstvujet naš prezident Vejoņis!” Tas katras skolas pienākums – audzināt jaunatni par pilnvērtīgiem valsts pilsoņiem.
Tomēr ārpus noslēgtības četrām sienām izplūduši nesmukumi. Skolēni vervēti paramilitārām vasaras nometnēm Krievijā, svešas ideoloģijas, vēstures potēšanā skolmeistari ieklīduši nemarķētā teritorijā – atklāti sakot, aiz daža pedagoga pensneja slēpies rūdīts propagandists. Taču pat tad, ja atzīšanās nelojalitātē klaji nākusi no pirmavota Rafaļska, šim učukam ministrija nespēja parakstīt neko vairāk par dr. Tereško nomierinošo tējiņu. Tagad situācija mainīsies. Tāpēc spiedzieni un klaigas.
