Franks Gordons: “Maidana sūtņi” Kēnigsbergā 7
Kaļiņingradas apgabala vadība paudusi bažas par to, ka pēdējā laikā šajā novadā – bijušās Rītprūsijas ziemeļos – arvien lielākā skaitā darba meklējumos ierodas cilvēki no Kijevas. Esot aizdomas, ka tie ir “Maidana sūtņi”, kuri šajā ģeogrāfiski nošķirtajā Krievijas Federācijas apgabalā lūko aģitēt par šī novada atdalīšanu no Krievijas un pievienošanos Eiropas Savienībai: Berlīne taču daudz tuvāka par Maskavu…
Šīs bažas paudis Kaļiņingradas apgabala valdības priekšsēža vietnieks Mihails Pļuhins. Viņam ļoti nepatīk arī Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites nesen izteiktais atgādinājums, ka šis Rītprūsijas novads, ko senos atlantos apzīmēja kā “Lithuania Minor” (“Mazā Lietuva”), ir lietuviešu literatūras un mākslas šūpulis.
Patiešām! Kaļiņingrada taču pirms 1946. gada saucās Kēnigsberga, kuras lietuviskais nosaukums bija Karalauči. Kā atceros no savas pirmskara bērnības, šis nosaukums figurēja gan avīzē “Jaunākās Ziņas”, gan Mantnieka apgāda kartēs.
Lietuviešu rakstniecības celmlauzis Kristijons Donelaitis, kura poēma “Gadalaiki” iznāca 1818. gadā, guva izglītību šajā pilsētā, un, kad cariskās Krievijas valdība 1863. gadā aizliedza Lietuvā (tāpat kā Latgalē) drukāt grāmatas latīņu burtiem, Prūsijas un Krievijas robežu pa slepenām takām šķērsoja t. s. grāmatneši, vedot Rītprūsijā iespiestās lietuviešu grāmatas.
Nav brīnums, ka ne tikai “Maidana rēgs”, bet arī Lietuvas prezidente kaitina Kremļa vietvalžus bijušajā Kēnigsbergā.
