FOTO, VIDEO. “Māja uz ūsiņu” – tāda būs Latvijas Universitātes jaunā Zinātņu māja 0
Ieguldot 36 miljonus eiro, uzbūvēta un aprīkota jaunākā Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Torņakalna ēka – Zinātņu māja. Vairāk nekā 20 tūkstoši kvadrātmetru plašajā modernajā ēkā varēs studēt pat 2000 studentu un strādāt 450 mācībspēku un zinātnieku.
Jaunais nams tapis blakus LU Dabaszinātņu centram. Nākotnē turpat līdzās paredzēta Rakstu māja – Sociālo un humanitāro zinātņu fakultātēm, kā arī Sporta māja, Tehnoloģiju māja, Studentu māja un Viesu māja.
Tad studējošie tepat Torņakalnā varēs ne tikai mācīties, bet arī dzīvot.
Zinātņu ēkā turpmāk darbosies divas LU fakultātes: Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte un Medicīnas fakultāte, kā arī seši institūti: Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts.
Piemēram, pasaules līmeņa zinātnieks Andris Ambainis, kurš veic pētījumus kvantu fizikas jomā, tagad darbosies tieši šajā jaunajā ēkā.
Nama pamatstāvā izvietota bibliotēka: studenti te varēšot mācīties visu diennakti.
Savukārt ēkas 7. stāvā ir publika terase, kur varēs gan baudīt skatu uz Rīgu, gan atpūsties, gan mācīties.
Jaunais nams ir plašs, gaišs, ar stikla jumtu, lielu halli, no visiem stāviem redzami arī citi stāvi: daļā stāvu tieši malā ir darba kabineti ar stikla sienām. Viens no tiem paredzēts bijušajam LU rektoram Mārcim Auziņam, turpat blakus sava stikla darbistaba būs vēl vienam sabiedrībā zināmam zinātniekam – Vjačeslavam Kaščejevam.
Vai bijušais rektors neiebildīs, ka savā kabinetā būs kā uz skatuves? LU prorektors Jānis Ikstens, kurš izrāda žurnālistiem jauno namu, attrauc, ka no bijušā rektora iebildumi pagaidām nav saņemti. Taču dažas dāmas, kam arī piedāvāti šādi kabineti, gan vēloties, lai vismaz daļa telpas nebūtu caurredzama. Meklēšot risinājumus.
Būvniekiem jāmeklē arī risinājumi, kā ātri un veiksmīgi novērst dažus nelielus jaunā nama defektus, piemēram, nelīdzenas salaiduma vietas kolonnā. “Esam bijuši prasīgi pasūtītāji, gribam, lai mūsu jaunais nams būtu “uz ūsiņu,”,” skaidro prorektors. “Tāpēc ir sastādīts defektu, kas būvniekiem jānovērš, saraksts.”
Šogad vēl arī jāpabeidz izbūvēt tā saukto tīro telpu – laboratoriju ar piesārņojuma kontroli: tā būs telpa ar ļoti zemu putekļu, mikrobu un dažādu ķīmisko daļiņu līmeni bioloģisko eksperimentu veikšanai. Lai neienestu telpā sadzīves piesārņojumu, ieiet tajā varēs tikai sterilā apģērbā, bet pētāmie objekti tiks ienesti caur īpašām slūžām.
Kopumā namā būs 78 modernas zinātniskās un mācību laboratorijas, kurās tiks izvietotas gan esošās, gan iegādātas jaunas augsta līmeņa iekārtas.
Pagaidām nams vēl nav pilnībā aprīkots. Piemēram, Medicīnas fakultātē vēl nav iekārtotas telpas, kurās varēs iepazīt cilvēku anatomiju. J. Ikstens teic: te nonāks arī to ļaužu mirstīgās atliekas, kuri novēlējuši sevi zinātnei. “Pagaidām gan tur neviena nav,” viņš iedrošina žurnālistus pirms vešanas telpās un demonstrē, cik tā moderni un apdomīgi iekārtota. Piemēram, ierīkota tāda ventilācijas sistēma, lai pēc iespējas novērstu smakas.
Tikmēr blakus telpā kastē samestas rokas un kājas. Nē, nē: tās nav īstas, bet ļoti dabiska izskata mulāžas.
Jaunajā namā cita starpā būs arī Anatomijas muzejs.
J. Ikstens teic: vispirms ēku iekārto, domājot par studentu vajadzībām. Zinātnieki uz jaunajām telpām varēs pārvākties pēc tam. “Ar šādu modernu ēku piesaistīsim studentus, kas citādi varbūt brauktu studēt uz ārzemēm. Tas ir ieguldījums visas valsts attīstībā,” saka J. Ikstens.
Zinātņu māja izbūvēta ar Investīciju plāna Eiropai atbalstu. LU ir pirmā Baltijas augstskola, kam Eiropas Investīciju banka piešķīrusi aizdevumu. Finansējumu ēkas būvniecībai piešķīra arī Eiropas Padomes Attīstības banka. Tāpat finansējums rasts Eiropas Reģionālās attīstības fondā, kas tāpat pirmo reizi piešķīra finansējumu kādai no Baltijas augstskolām.
Daļa nepieciešamās naudas nāca arī no valsts budžeta un LU līdzekļiem.
Kopējās būvniecības izmaksas bija 27,3 miljoni eiro, bet aprīkojumam un iekārtām izlietoti ap deviņiem miljoniem eiro.
Zinātņu mājas būvniecība tika uzsākta 2017. gada vasarā. Ēka pabeigta salīdzinoši īsā laikā tāda mēroga projektam.
