Foto – Jānis Vecbrālis

Liepājā UPB izstāžu galerijā līdz 30. novembrim Alda Kļaviņa personālizstāde
 0

Pēdējos gados pārvarējis iekšējās kolīzijas par augstākās mākslas izglītības stāvokli Latvijā, ticis galā ar dažām veselības ligām, augustā atdevis Mūžības ugunīm draugu kopš jaunības gadiem Pēteri Martinsonu, mākslinieks Aldis Kļaviņš tomēr nav izjaucis paša noteikto ritmu – ik pa pieciem gadiem izveidot personālizstādi. Savai 75 gadu jubilejai veltītajā ekspozīcijā “Pieturzīmes” UPB izstāžu galerijā Liepājā viņš atlasījis 25 gleznojumus. Senākais atklātībā rādītais darbs “Migla” datēts ar 1966. gadu, kad Aldis vēl bija Mākslas akadēmijas students, jaunākie redzējumi tapuši pirms dažiem mēnešiem.

Arhitekta Ulda Pīlēna birojs uztur nemainīgu augstas raudzes piedāvājumu, tās darbības programmā nav nejaušību vai paviršību. Tāpēc loģiska ir izvēlētā darbu izkārtojuma vieta, kaut pati telpa un tās funkcijas nav piemērotākās glezniecības pilnvērtīgai uztverei. Taču izstādes noskaņotība, kompaktums, piesātinājums labi atklāj Alda Kļaviņa mākslinieciskās intereses un meistarību. Viņš ir spējis vienlīdz piepildīti strādāt atšķirīgos mākslas veidos, žanros, tehnikās, sižetos. Un tomēr, ja atskatās uz viņa noieto ceļu, tad dominējošās ir divas tēmas – dabas un cilvēka izpēte. Ar visiem iespējamiem tēlainības strukturējumiem, izteiksmes līdzekļu piemērojumiem un pārbaudījumiem, emocionālajiem uzviļņojumiem un domas skaidrību tās materializējumā. Turklāt saglabājot sava rokraksta atpazīstamību un personības klātbūtni. Viņš ir viens no retajiem savā paaudzē, kurš vienlīdz veiksmīgi spēj veidot formu ar ogles līniju un eļļas, akrila krāsas modulējumu. Būt vienlaikus spēcīgam zīmētājam un jūtīgam tonālistam nav tikai talanta uzmirdzējums, bet arī regulāra, mērķtiecīga, jēgpilna darba rezultāts.

Latvijā ir daudz labu gleznotāju. Pat ļoti daudz. Konkurences blīvumā nav viegli atrast un nostiprināt savu vietu un nozīmi kopainā, laika izvētījumā. Aldim Kļaviņam tas ir izdevies. Manuprāt, viņa pieturzīmes ir īpašas un prasās nosaukt, vērst plašāk, nekā tās nolasāmas šajā kamerstila izstādē. Viņš ir mākslinieks, kurš nav centrējies tikai uz individuāliem, sevi vien izteicošiem, sev vien vajadzīgiem uzdevumiem, pienākumiem un to īstenojumu. Ar Aldi vienmēr saistīsies vismaz trīs (!!) viņu raksturojošas un viņam neatņemamas būtiskas pazīmes. Pirmais loks – kā Liepājas teātra galvenajam māksliniekam, kurš veidojis telpu Raiņa, Šillera, Viljamsa, Ibsena, Olbija, Strindberga, Šekspīra, Dostojevska un citiem dramaturģijas dižo varoņiem. Tas ir Oļģerta Krodera laiks Liepājas teātrī ar skaudru skaistumu lugu lasījumu iekšējā konstrukcijā un Alda Kļaviņa vizuālajā redzējumā. Otrais loks – kā Liepājas mākslinieku organizācijas vadītājam, kura principialitāte, ideju neizsmeļamība, atdevība, prasmes ieviļņo, sabalansē, uztur amata brāļu un māsu profesionalitāti izstādēs, Mākslas dienu un ikdienas kopā būšanā. Un trešais loks – kā mākslas studiju pro-grammas patiesajam izveidotājam Liepājas Universitātē. Lietišķās mākslas vidusskolas pedagoga un direktora amata gados gūtā pieredze koncentrējās atziņā un rīcībā, ka tālākvirzību nosaka garīgā attīstība un pilnveide, tāpēc profesors Kļaviņš māca gleznošanu un zīmēšanu saviem studentiem, vada starptautiskus simpozijus, plenērus, bakalaura un maģistra darbu aizstāvēšanas komisijas Lietuvā. Bez Alda Kļaviņa ne tikai Liepājas, Kurzemes, bet visas Latvijas kultūrvide būtu pieticīgāka, plānāka, parastāka, prastāka. Tāpēc nav iespējams novērtēt par augstu viņa kalpošanu sabiedrībai, ne savtīgiem mērķīšiem. Viņa neatlaidību gādāt par kultūru un izglītību šo jēdzienu plašākās nozīmēs. Viņa spēju, neraugoties uz visām pretrunām, nelabvēlīgiem apstākļiem, sadzīvisko sīkmanību ikdienībā uzturēt spēkā ideālus.

Kad pirms pāris nedēļām kopīgi slīpējām Liepājas bruģi, mākslinieks ierunājās, ka, iespējams, pienācis laiks līdzās viņa darbu jau esošajiem katalogiem sarūpēt apjomīgāku, izvērstāku un nopietnāku reprodukciju krājumu. Protams, ka tāds būtu nepieciešams. Gan ieteicos, ka viņš tik daudz strādā un ir tik labā formā, ka par agru noapaļot darītā izlasi. Bet varbūt Alda nodomu apšaubīju tāpēc, ka iztēlē ilgojos turēt rokās pavisam citādu grāmatu. Tādu, kurā būtu apkopoti tikai portretējumi gleznojumos, zīmējumos un katru mākslas darba iespiedumu papildinātu viņa atcere, stāstījums, dokumentācija, uzplaiksnījums. Tā varētu kļūt par fundamentālu kultūrvēstures bagātību liecību. Grāmata, kurā satiktos režisori Pēteris Lūcis un Oļģerts Kroders, māk-slas zinātnieki Herbers Dubins un Oļģerts Biete, keramiķis Pēteris Martinsons un gleznotāja Skaidrīte Elksnīte, aktrise Vera Šneidere Elizabetes lomā un Rihards Rudāks Hamleta kamzolī, Ligita Dēvica kā Ģertrūde un Juris Bartkēvičs kā Klaudijs, rakstnieki Jānis Liepiņš un Olafs Gūtmanis, skaistās lietuviešu mākslinieces un modeles, zinātnieki, ārsti… Vienkopus varētu parādīt visus pašportretus, kuros tik daudz degsmes, detaļu, norādes, pašanalīzes un vientulības. Mākslinieks neteica striktu – nē, tikai cerīgo – jāpadomā.

Atkārtoti kavējoties Alda Kļaviņa izstādē “Pieturzīmes”, tapu uzrunāta, ie-
kveldināta no neredzētajiem darbiem. Jaunākā pašporteta un gleznieciskās izpētes substances – mākoņiem. Grūti uzdevumi. Patiesi, vērtējoši ielūkoties sevī un materializēt to, kas tik mainīgs, gaistošs, formā neizsmeļams, vieliskumā netverams. Pieļāvu iespēju, ja kādu arī neuzrunā izteiksmes pilnības klātesamība, tad grūti nedzirdēt mākslinieka pamudinājumu ieskatīties, tuvoties cilvēkam un pacelt acis augstāk, pret debesīm.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
Šmauc pircējus? Ražotāju triki un zaļmaldināšanas pērles veikalu plauktos
Uzkrātais pensijas kapitāls rūk – ko iesaka darīt finanšu speciālisti?
Krievijā avarējis helikopters, ar kuru pārvadā Putinu 74
Pavasaris vairs nav aiz kalniem? Sinoptiķi prognozē, kad Latvijā beigsies sals
Lasīt citas ziņas
Riekstiņa: Pēdējo gadu laikā Rīgā ir vizuāli vērojama atpalicība no Tallinas un Viļņas
FOTO. Pakistānā sprādzienā lūgšanu laikā mošejā 47 nogalinātie 23
Slaidiņš: Tankiem nāvējošākais drauds ir aviācija
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Francija un Austrālija piegādās Ukrainai artilērijas šāviņus
Piektā bronza! Latvijas kamaniņbraucējiem bronza komandu stafetē
23:24
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – “Skroderdienas Silmačos” izrāda jaunā manierē
23:14
1933. gada 30. janvārī. Vara Hitlera rokās
23:04
FOTO. Šefpavāru uz uguns gatavots ēdiens un īpašā godā celtas ķimenes – aizvadīts Ziemas garšu festivāls Siguldā
VIDEO. Suns aiz garlaicības izgrauzis caurumu un izbāzis galvu caur ārdurvīm
Dažviet tie maksā naudu, citviet ir par brīvu – pircēji nesaprašanā par salātu iepakojuma traukiem veikalos 1
Streips: “Saskaņa” vismaz paredzamajā nākotnē nekur nepazudīs
Sociālantropologs: Daļa sabiedrības cīņā ar Krieviju ir gatava kļūt tāda pati 29
Naktī brīžiem lietus, sniegs, uz ceļiem atkala. Kāda būs otrdiena?
Diemžēl Ukrainas pusē labiem cilvēkiem ir jāiet bojā, lai apturētu neliešus, tā Latvijas vēstnieks Ukrainā 42
SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 3
Pretēji plānotajam, vēl nav izdevies atjaunot portāla “Latvija.lv” darbību 28
Ja cilvēks vēlas dzīvot Latvijā un viņam nav medicīnisku argumentu – viņam ir jākārto latviešu valodas eksāmens, tā Vītola 17
Skačkovs: Levita ideja par tribunāla veidošanu ir daļa no priekšvēlēšanu kampaņas 45
Šmauc pircējus? Ražotāju triki un zaļmaldināšanas pērles veikalu plauktos
“Viņā atklājās augstākā līmeņa diplomāts,” Gordons atzīst, ka Zelenskis kara laikā parādījis sevi no vislabākās puses 38
Tas prasīs tikai minūti… Bijušais britu premjers Boriss Džonsons saņēmis Putina draudus 46
Austrijā vīna pagrabā atrasti seši bērni, kurus tur turējis sazvērestības teoriju piekritējs
ST vērtēs valdības lēmumu, kas pavēra iespējas izcirst jaunākus mežus 1
Centrālapkures nav, bet “Rīgas namu pārvaldnieks” liek maksāt par apkures iekārtu remontu 43
“Gāze noteikti atradīsies, bet par kādu cenu!” Pamazām jāsāk domāt par nākamo apkures sezonu
“SOK ir kara, slepkavību un iznīcināšanas veicinātāja,” Ukrainas prezidenta biroja padomnieks skarbi par SOK
Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
Vai ir iespējama Suvalku koridora okupēšana? “Var cilvēki gulēt mierīgi”, tā Slaidiņš
Ne visi cilvēki ar zemiem ienākumiem var saņemt sociālo palīdzību. RD pārstāvis skaidro, kādās situācijās to atsaka 16
Par gada vārdu kļūst okupeklis, bet par savārstījumu – Maira Brieža izteikums
Mandeļu miltu, šokolādes, kartupeļu… Neierastas vafeļu receptes!