Ināra Zēberga, žurnāla “Praktiskais Latvietis” literārā redaktore: Dārza darbu steigā nedēļas brīvdienās reizēm nav laika gatavot siltas pusdienas. Tad izlīdzos ar pašas gatavotu galertu. Man zināmi vismaz trīs tā veidi – aukstā gaļa gabaliņos ar recekli, bez recekļa, likta zem sloga un līdzīga sieram, kā arī malts galerts, kas tautā iesaukts par muzikantu gaļu (ar to agrāk kāzās esot cienājuši muzikantus, laikam tāpēc tāds nosaukums). Ja galertu vāra no cūkas galvas, gabaliņi nebūs tik glīti, tāpēc tos labāk samalt.

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154

Lasīt citas ziņas

Lai piešķirtu asāku garšas noti – dūmu aromātu, pusei cūkas galvas pievienoju divus kūpinātus vistas šķiņķīšus (tos vārīju īsāku laiku) un ēdamkaroti adžikas, kurā jaušama krietna deva ķiploka. Pārējās garšvielas kā parasti. Citreiz gaļu vāru kopā ar burkānu vai papriku, kas t.s. muzikantu gaļai piešķir krāsu un mazliet saldenu garšu. Kad gaļa gatava, to sadalu gabalos, izmaļu gaļas mašīnā un uzvāru katlā kopā ar palielu daudzumu buljona, tad atdzesēju.

Labi garšo ar mārrutkiem, sinepēm, bet tagad ar svaiga vietējā gurķa šķēlīti un bazilika lapiņu. Protams, fonā skanot lauku muzikantiem.

• gaļas ēdiens
• galerts
• Praktiskais Latvietis