Brāļi Ēriks (no labās) un Mārtiņš Vilsoni Kolimas ceļojumā.
Brāļi Ēriks (no labās) un Mārtiņš Vilsoni Kolimas ceļojumā.
Foto no Ērika Vilsona personīgā arhīva

Aktieris Ēriks Vilsons: Mammas un manējā Magadana 0

“Labi, ka mani toreiz neapcietināja, jo kaimiņi būtu varējuši dzirdēt un nostučīt,” saka aktieris ĒRIKS VILSONS, stāstot par kādu savas dzīves epizodi, ko ietvēris monoizrādē “Mana Magadana”, kas pirmizrādi piedzīvos 12. martā Liepājas 1. Valsts ģimnāzijā.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai populārajam mūziķim Laurim Reinikam ir meita? 38
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Jūs stulbi esat? Varbūt jūs paši nenomirstiet, varbūt sapratīsiet, kad kāds tuvinieks saslims?”: teica Aldis Gobzems Covid-19 pandēmijas sākumā 108
1 diena
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kā es uzveicu slepkavu jeb mans Covid-19 pieredzes stāsts 177
8 stundas
Lasīt citas ziņas

Ēriks savulaik dzīvojis daudzdzīvokļu ēkas neapkurinātos bēniņos, un, slims būdams, skalojis kaklu. Lai lustīgāk, darījis to, imitējot PSRS himnas dziedāšanu. Par tādu ņirgāšanos patiešām padomjlaikos varēja apcietināt.

Sarunā ar Ēriku – gan par Kolimu, uz kuru bija izsūtīta viņa mamma un tētis, gan Ērika dzimšanas vietu Magadanu, gan par to, kā jauniešiem mākslas darbā saprotami parādīt vēsturiskos notikumos.

Cik grūti ir pašam būt vienlaikus dramaturgam, režisoram un aktierim?

CITI ŠOBRĪD LASA

Ē. Vilsons: Cīnos, vēl nezinot, kāds būs galarezultāts, jo izrāde man ir liels eksperiments. Tā būs kā saruna ar mammu Zentu, kura tika izsūtīta 1946. gadā un Latvijā atgriezās 1957. gadā. Mūžībā aizgāja pērn decembrī.

Pirms diviem gadiem Liepājas Universitātē beidzu rakstniecības studijas maģistrantūras programmā. Toreiz izveidoju šo tekstu kā iespējamu monoizrādi. Izmantoju mammas vēstules, dzejoļus un dienasgrāmatu, ko rakstīju Magadanas braucienā 2013. gadā. Bet viena lieta ir uzrakstīt tekstu, otra – tā daļa, kas rodas vēl klāt izrādes tapšanas laikā. Man kādreiz ļoti patika, kā strādāja Kroders. Izrādei viņš ik pa laikam kaut ko pabikstīja, kaut ko noņēma nost, pielika klāt – izrāde jau tāds dzīvs organisms. Priecājos, ka teksts ir patiešām laba literatūra. Bet zinām, ka bieži vien daudzas lietas aktieris var nospēlēt bez īpašas runāšanas. Man ir liels pārbaudījums, kā to visu savienot.

Kādi likumi aktierim monoizrādes žanrā jāievēro?

Katru vakaru saviem mazbērniem ierakstu pasakas – iejūtos dažādos tēlos, un šo vakara pasaku arī var saukt par monoizrādi. Esmu viesojies skolās ar izrādēm, kas tapušas pēc Imanta Ziedoņa “Poēmas par pienu” un Rūdolfa Blaumaņa stāsta “Nezāle”. Ar “Nezāli” piedalījos arī monoizrāžu festivālā.

Teātrī vienmēr ir nepieciešams partneris. Esot uz skatuves divatā, abi aužam to dramaturģisko audumu vai tīklu. Ja ir konflikts, to risinām, un tā veidojas dramaturģiskā spriedze. Bet, kad esmu izrādē viens, atbildes reakcija man jāierauga skatītāja acīs.

“Nezāle” festivālā tika atzinīgi novērtēta.

Toreiz, “Nezālei” topot, nevarēju pateikt: viss, darbs ir beidzies, atliek tikai parādīt skatītājiem. Nē, tieši skatītāju klātbūtnē priekšnesums sāka spraigi attīstīties. Iespējams, šoreiz būs tāpat. Izrāde adresēta galvenokārt skolu jauniešiem, un ceru, ka saņemšu atgriezenisko saiti.

Laikam ritot, jauniešiem arvien grūtāk izprast staļinisma laikmeta vēsturiskos apstākļus un to, kas toreiz notika.

Mana pieredze ar jauniešiem liecina, ka svarīgi ir būt ļoti atklātam. Es varētu minēt ļoti daudzas savas dzīves norises, kas sasauktos ar viņu dzīvi. Mēs bērnībā visi vēlamies mammas maigumu un vēlāk atceramies, ko mums tas nozīmēja. Kā mamma lika gulēt un dziedāja šūpļa dziesmu. Kā aptina sagriezto pirkstu un pēc viņas mierināšanas pušums vairs tik dikti nesāpēja. Kā iedeva padzerties, kad biju slims; kā sēdēja pie gultas un lasīja pasakas. Ir tādas visiem pazīstamas situācijas, kas cilvēku uzrunā.

Mamma Zenta Vilsone jaunībā.

Uz Latviju atbraucāt pusotra gada vecumā. Tātad, visticamāk, ka pirmās bērnības atmiņas ir jau no Latvijas?

Jā, tieši no Magadanas pats neko neatceros. Bet ir kaut kas “gēnos ierakstīts”, ir maza bērna fantāzijas, arī – stāsts, kā šujmašīnas atvilktnītē atradu akmeni, kas paņemts līdzi no manas dzimšanas vietas.

Izrādē runāju arī par to, ko vēsturē nozīmējuši diktatori. Bija tāds Staļins, kura dēļ aizgāja bojā miljoniem cilvēku. Bet kā to izstāstīt mūsdienu bērniem tā, lai aiziet līdz viņu apziņai?

Mamma jau manā bērnībā un jaunībā nerunāja par izsūtījuma laiku, bet reizēm šo to varēja uzzināt no viņas sarunām ar draudzeni no lēģera laikiem, kurai brālis ticis nošauts. Reiz, kad viņas pieminēja nošauto brāli, nesapratu – kā, nošāva? Par ko? Kā varēja tā nošaut? Kā bērnam saprast to izmisumu, vājprātu, kas valdīja staļiniskā terora laikā… Vēstures izzināšana iespējama caur tādām zināmām arhetipiskām lietām kā māja, ģimene, tēvs, māte, saprotot viņu likteņus, kas ar viņiem noticis. Lai tāda deportāciju vēsture neatkārtotos, par to ir jārunā.

Priekšstatu, kā izskatās tālajā Magadanā, guvu no Dzintras Gekas filmas, kur parādīts “Sibīrijas bērnu” ceļojums uz vecākā brāļa Mārtiņa un jūsu dzimtajām vietām 2013. gadā. Kā Magadanu raksturosit saviem skatītājiem?

2013. gadā braucām arī uz vietu, kur bija strādājis Mārtiņa un mans patēvs, cēlis kultūras namu, kura arhitektūra atgādina VEF pils veidolu. Tad redzējām Magadanas mežonīgo, skarbo, augu valsts ziņā trūcīgo un ārkārtīgi skaisto dabu. Runājot ar mammu, jautu, kā viņa to atcerējās. Ārkārtīgi grūti bija izturēt šo dzīvi izsūtījumā, kur tikai divus mēnešus ilga īsā vasara, kur arvien domās bija nerimstošās ilgas pēc dzimtenes, bet visapkārt pletās Magadanas dabas skaistums.

Visai izrādei cauri vijas mammas attieksme pret Magadanu, jo man bija svarīgi ieraudzīt to viņas acīm – lai saprastu viņas dzīvi, pasaules redzējumu. Pirms izsūtīšanas mamma bija studējusi filoloģiju un mācījusies teātra mākslu – kopā ar Veltu Līni, Haraldu Topsi un Kārli Pamši. Velta Līne aizgāja strādāt uz Drāmas teātri (tagad – Nacionālo), bet mammu par it kā līdzdalību pretpadomju darbībā 1945. gada augustā apcietināja un pēc astoņiem mēnešiem izsūtīja. Pēc atgriešanās viņa vēl sapņoja par to teātra būšanu.

Cilvēki, kuri šīs grūtības pārcieta un atgriezās, bija ļoti stipri un dzīvesgudri.

Vēl neesmu izšķīries, vai izrādē iekļaušu mammas pārdomas par latviešu strēlniekiem. Reiz par šo tematu runājām. Mamma sprieda – kamēr strēlnieki cīnījās par savu dzimteni, viņiem gāja no rokas. Bet, kad strēlnieki aizgāja piepalīdzēt lielinieku varai, tad sāka kalpot tai varai, kura 1937./38. gadā viņus pašus iznīcināja.

Toreiz Magadanas ceļojumā kolēģis Gints vēlējās atrast vietu, kur ticis nošauts viņa vecaistēvs. Vēsturnieks Ainārs Bambals to arī atrada – turpat, kur tagad atrodas piemiņas memoriāls represētajiem. Ainārs paņēma zemi no tās vietas, lai aizvestu uz Latviju (pats Gints jau bija aizlidojis kopā ar “Sibīrijas bērniem” uz Irkutsku, lai dotos tālāk pa Dzintras Gekas plānoto maršrutu).

Toreiz, braucot mājās uz Latviju, domāju, kā tad iznāk: esmu dzimis pilsētā, kuras attīstībai būtiski roku pielicis viens latviešu strēlnieks un kurā tika nošauts cits latviešu strēlnieks. Jo Kolimā par Tālo Austrumu apgūšanas trestu “Daļstroj”, kas kļuva par PSRS lēģeru sistēmas aizmetni, pirmo vadītāju un attīstītāju bija iecelts latviešu strēlnieks Eduards Bērziņš.

…kurš taču pats arī tika “novākts” 1938. gadā.

Jautājumi, par kuriem nācies domāt, man kā emocionālam cilvēkam lika staigāt ar kamolu kaklā: kāpēc tas viss noticis, un kā ar to visu tagad sadzīvot?

Taču cilvēki, kuru dzimtās nav piedzīvotas staļinisma represiju traģēdijas, joprojām spriež, ka “nemaz jau tik slikti tie padomju laiki nebija”. Kā vērtējat to, ka, jo tālāk pagātnē šie notikumi paliek, jo vairāk daļa sabiedrības tos mēģina uzskatīt par kaut ko marginālu – “jā, arī tā notika, taču pati iekārta bija tīri pieņemama”.

Paraudzīsimies, kas notiek kaimiņzemē Krievijā. Tur vienmēr vajadzējis valdnieku cara tētiņu. Pamazām arī te kļūst skaļākas to balsis, kas vēlas “stingro roku”: sak, Saeimā nav kārtības, politiķi zog utt.

Vai izrāde atbildēs uz jautājumiem, ko jums pašam nozīmē dzimtas vēsture un dzimtene?

SAISTĪTIE RAKSTI

Nevēlos teikt skaļus vārdus. Man vienmēr vajag ļoti konkrētu lietu, pie kā “turēties”. Mamma vēl savos 94 gados adīja zeķītes, dāvināja tās mazbērniem un mazmazbērniem un ar dzīpariņiem piesēja klāt zīmītes, lai skaidrs, ka – tās Ērikiņam; tās – Mārcītim, tās – Sniedzītei. Tik aizkustinoši. Kad atbraucu no Magadanas, kādā tikšanās reizē, kad sanācām visi kopā, man uzdāvināja zeķes. Tas bija ļoti emocionāls brīdis. Runājam par kariem, krīzēm, globāliem notikumiem, bet – ir māmiņa, kas uzada zeķes un nosūta savējiem. Mani tas emocionāli ļoti uzrunā un veido labāku. Tādā brīdī ir, kā mēs teātrī sakām, “katarse”.

Atceros, brālis bērnībā ļoti gribēja ragutiņas. Viņš mammai vairākas reizes stāstīja – kāds Mārcītis būs, kad viņam būs jaunas ragutiņas. Tās dabūjis, Mārtiņš bija ļoti laimīgs. Ar laiku jau labie nodomi aizmirstas… Bet man vienmēr, kad saņemu dāvanā ko tik mīļu sirdi dāvinātu kā tās zeķītes, gribas būt labākam cilvēkam.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai populārajam mūziķim Laurim Reinikam ir meita? 38
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Jūs stulbi esat? Varbūt jūs paši nenomirstiet, varbūt sapratīsiet, kad kāds tuvinieks saslims?”: teica Aldis Gobzems Covid-19 pandēmijas sākumā 108
1 diena
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kā es uzveicu slepkavu jeb mans Covid-19 pieredzes stāsts 177
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā uzsnidzis pirmais sniegs 8
7 stundas
LE
LETA
Veselam
Paaugstinoties Covid-19 izplatības rādītājiem, iedzīvotājiem pieaug arī bezcerības un bezspēcības sajūtas 69
6 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Katram piektajam testam izrādoties pozitīvam, sestdien Latvijā reģistrēti 2252 jauni Covid-19 gadījumi 60
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Policija pastāsta, cik pārkāpumu lietas sāktas trešajā pandēmijas naktī 9
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pirmdien daudzviet spīdēs saule 1
2 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
“Te būs iela, pa kuru kursēs sabiedriskais transports.” Kādas pārmaiņas gaidāmas pie “Liepājas metalurga” martena krāšņu ceha
10 stundas
LE
LETA
Veselam
Gada laikā iedzīvotāji biežāk sākuši lietot alkoholu
16:52
LE
LETA
Ziņas
Stacionēto Covid-19 pacientu skaits strauji tuvojas 1400 atzīmei 4
16:36
LA
LA
Ziņas
“Bagāti ministri nabadzīgā valstī – tas ir neētiski,” Liepnieks par algu palielināšanu valsts amatpersonām 15
15:59
LE
LETA
Veselam
Gada laikā iedzīvotāji biežāk sākuši lietot alkoholu
28 minūtes
LA
LA
Ziņas
“Bagāti ministri nabadzīgā valstī – tas ir neētiski,” Liepnieks par algu palielināšanu valsts amatpersonām 15
1 stunda
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Cienīsim mūsu latviešu valodu un nebaidīsimies to nosaukt vārdā, arī darba sludinājumos!
2 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Todien laika apstākļi braukšanai bijuši nejauki. Vai Irēnai bija iespēja izvairīties no sadursmes?
3 stundas
ZJ
ZANDA JANKOVSKA
Ziņas
“Izrāde, kas nekad nebeidzas.” Zanda Jankovska recenzē astoto „Socle du Monde” biennāli Dānijā
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Latvijā uzsnidzis pirmais sniegs 8
7 stundas
LE
LETA
Veselam
Paaugstinoties Covid-19 izplatības rādītājiem, iedzīvotājiem pieaug arī bezcerības un bezspēcības sajūtas 69
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Zināms, kad vērtēs iniciatīvu par “neattaisnoti nevakcinēto” pienākumu pašiem segt ārstēšanās izdevumus 76
4 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Niršanas amatieris Izraēlā atrod ap 900 gadu senu krustnešu zobenu
9 stundas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kā es uzveicu slepkavu jeb mans Covid-19 pieredzes stāsts 177
8 stundas
UG
Uldis Graudiņš
Ziņas
Šķirot piespiedīs dārgāka atkritumu maksa. Latvijā pret pārtikas atkritumiem izturas atturīgi 3
9 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
“Bērnu svētki sākas ar šāvienu krūtīs.” Kādu sodu piespriedusi tiesa šāvējam Jurijam?
9 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Vai traģēdiju varēja novērst? Publicētas fotogrāfijas pēc nelaimes ar Boldvinu filmēšanas laukumā 4
5 stundas
Inita Šteinberga
Ziņas
“Sētas balsti, kas tapuši no elektrības stabiem, kalpos ilgi.” Kāds ir “Dzeneišu” māju noslēpums?
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Arņa Cimdara meita: Tēta rīcībā nebija viltots Covid-19 vakcinācijas sertifikāts 185
1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Ministru prezidenta pieklājības žests neizdzēš jautājumu: vai ir jēga būt likumpaklausīgam?… 74
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Renāte, Modrīte un Mudrīte
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Jūs stulbi esat? Varbūt jūs paši nenomirstiet, varbūt sapratīsiet, kad kāds tuvinieks saslims?”: teica Aldis Gobzems Covid-19 pandēmijas sākumā 108
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Veikls pircējs atbruņo laupītājus degvielas uzpildes stacijā 8
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Pica ar vai bez ananasiem? Strikta itāļu vecmāmiņa nosauc, ko drīkst likt uz picas 5
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Daina, Dainis un Dainida 1
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai populārajam mūziķim Laurim Reinikam ir meita? 38
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
TV un radio personība Baiba Sipeniece-Gavare: “Man jācitē kāda ārsta teiktais: Mēs vairs necīnāmies ar C19, mēs jau cīnāmies ar stulbumu!” 227
2 dienas
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Šī nedēļa nesola īpašu stabilitāti, situācija būs mainīga! Horoskopi no 25. līdz 31. oktobrim
6 stundas