Dainis Deigelis: “Laiks ar mīļajiem kļuvis vērtīgāks, jo ilūzija, ka mūsu pusē tagad vienmēr būs tikai miers un laime, ir beigusies.”
Dainis Deigelis: “Laiks ar mīļajiem kļuvis vērtīgāks, jo ilūzija, ka mūsu pusē tagad vienmēr būs tikai miers un laime, ir beigusies.”
Foto: no Daiņa Deigeļa personiskā arhīva

“Manā istabā neskan vairs mūzika!” Saruna ar dzejnieku Daini Deigeli 14

Jūlija Dibovska, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Dainis Deigelis (1983) ir latviešu dzejnieks, kuram līdz šīm iznākuši divi dzejas krājumi – “Dievs beidz” (Valters Dakša, 2018) un “Pilsēta” (Jānis Roze, 2020). Dzeju raksta un publicē kopš 2002. gada, savukārt šo arodu apguvis Literārās akadēmijas dzejas meistardarbnīcās pie Andra Akmentiņa un Ronalda Brieža.

Dažreiz Dainis atdzejo arī ārzemju dzejnieku tek­stus. Viņa dzeja publicēta visos nozīmīgajos literatūras medijos, turklāt vienā no tiem Dainis pat ir darbojies kā redaktors (avīze “Konteksts”, kas finansējuma trūkuma dēļ vairs netiek izdota).

Kas tavā dzīvē jauns?

CITI ŠOBRĪD LASA

Laikam būtiskākais tas, ka pēc astoņiem gadiem esmu atgriezies Rīgā uz dzīvi. Diemžēl viens, tā gadās. Joprojām esmu mentors, tikai tagad organizācijā “Gribu palīdzēt bēgļiem”. Strādāju ar dažādu valstu cilvēkiem, kam Latvija šo statusu piešķīrusi. Dzejoļi, ko šoreiz atsūtīju, tapuši smagā dzīves posmā, kad neizdevās saglabāt ģimeni un mīlestību un kad patiešām jutos sakauts.

Vai šis laiks ir licis tev atklāt ko jaunu?

Vispār šis gads ir bijis smags, arī kara dēļ Ukrainā. Esmu tajā zaudējis kādu jaunības draugu, jau kara pirmajās dienās. Tomēr šis laiks varbūt ir norāvis maskas, mēs esam sapratuši, ka vērtības nevar upurēt ekonomisko interešu vārdā. Sadarbība ar ļaunumu šo ļaunumu nenomierina, tikai dod spēkus. Laiks ar mīļajiem kļuvis vērtīgāks, jo ilūzija, ka mūsu pusē tagad vienmēr būs tikai miers un laime, ir beigusies. Cilvēka dzīves trauslums un neziņa par rītdienu ir atgriezušās. Šādos apstākļos svarīgi katram apzināties vērtīgāko savā dzīvē un to nenodot.

Kas ir tas gaišākais, pie kā vēl turies pats un iesaki turēties citiem?

Laikam šis laiks ir devis iespēju novērtēt gaišumu cilvēkos man apkārt. Man jāatzīst, ka ar cilvēkiem man ir ļoti, ļoti paveicies. Turos pie viņiem, maniem kolēģiem brīvprātīgajiem, dzejas draugiem, saviem bērniem. Arī citiem novēlu to pašu, būt un atrast laiku – saviem cilvēkiem uzdāvināt smaidu. Tad turēties kopā būs daudz vieglāk un gaišāk. Mīliet un neticiet, ka jūs nemīl neviens. Un iemīlēt sevi, jo tad var iemīlēt arī citus.

Reklāma
Reklāma

Pastāsti par darbu ar bēgļiem. Kā tu viņiem palīdzi? Kā viņi redz Latviju?

Ja es sāktu stāstīt par bēgļiem, šeit laikam nepietiktu vietas. Mentora galvenais uzdevums ir panākt, lai atbalstāmais spētu par sevi parūpēties ikdienā. Lai zinātu, kur meklēt palīdzību, kā atrast darbu, kur sagādāt lietas. Nekad gan neesmu viņiem šo jautājumu uzdevis: kā viņi redz Latviju… Taču kopā un caur viņiem lieliski redzu tās lielās sociālās problēmas, kas nav atrisinātas šajā valstī 30 gados. Galvenā problēma joprojām ir mājoklis, jo sevišķi ģimenēm ar bērniem, tāpat tiesiskā neaizsargātība, medicīnas pieejamība, jo sevišķi psihiskās palīdzības jomā, arī izglītība. Tas viss, kam joprojām nepievēršam uzmanību un kur problēmas samilst.

Vai ir kāds literārs projekts, kurā tu sevi šobrīd darbini?

Apzināti divus gadus kopš grāmatas iznākšanas biju paņēmis pauzi no literārajiem projektiem, baudot vienkārši rakstīšanu, bez konkrēta mērķa. Ir pirmie prozas eksperimenti. Pagaidām tikai atvilktnei, bet ar domu par stāstu krājumu. Tāpat pamazām dzimst doma par nākamo dzejoļu krājumu, un kaut kur vēl citā atvilktnē doma par grāmatu bērniem.

DZEJAS ABC

JŪLIJA DIBOVSKA, literatūrkritiķe: “Nez vai Dainis Deigelis kādreiz savā dzejā bijis īpaši optimistisks, bet šoreiz te klājas pāri neliels depresijas plīvurs. Kādi pavedieni to veido: liriskā “es” identitātes krīze, vientulība, skats uz garo ceļu, kas vēl varbūt priekšā, radoša prāta bezspēks patērētājkultūras priekšā utt. Un tomēr te ir arī glābjoša pašterapija-pašironija. Rūgtumam cauri laužas dzīvotspēja.”

“Kultūrzīmju” lasītājiem piedāvājam Daiņa Deigeļa jaunāko dzeju.

***

cienījamie draugi

ienaidnieki

dievs un vienkārši garāmgājēji

vēlos iepazīties pats ar sevi

lūdzu norādiet portālu

kur to var izdarīt

anketas kas jāaizpilda

iestādes kas jāapmeklē

citādi esmu tikai tauriņš

kas visu apkārt redz

tikai melnbalti

arī liesmu

arī nāvi

tikai ne

sevi

visvairāk

***

gribu atrast darbu

tādu darbu

kas man neprasītu

iziet no savas istabas

nekad un nekur

tikai klusu nodejot

savu dzīvi tumsā uz palodzes

nemanāmi un klusi

kā mainās gadalaiki

pārpurvojas zemienes

aizaug dzīve ar brikšņiem

vakaros es noglāstītu visas torņu smailītes

un sarunātos ar kaiju izmisīgajiem kliedzieniem

nedzirdot uz ielas to

kā dzīve turpinās

aiz izsalkuma

aiz lētākās baltmaizes riecieniem

un to ka man ir bail

paraudzīties pasaulei acīs

un atzīt

es

esmu

sakauts

***

manā istabā neskan vairs

mūzika

tikai kaijas kliedz pār

centra namu tornīšiem

tikai lidmašīnu baltās sliedes

izvago manu seju

aizvien vairāk

mākoņi skrien nodriskāti

kā atlikums no dzīves

vai elpas

vai domas

blakus istabā

dzīvo dīvains kaimiņš

kurš saka

ka šeit sestajā stāvā jau dzīvo ilgi

tikpat vientuļi noraugās

kā daudzi pār šo ielu naktīs krīt

no septītajām debesīm

savām iedomām

ka viss turpināsies mūžīgi

izņemot vientulību

naktīs aiz viņa durvīm

spīd dīvaina gaisma

varbūt no zvaigznes

varbūt

no

***

viņa pienāca man klāt

un klusi jautāja

dzejnieka kungs

kā atsākt lasīt grāmatas

es pagriezos un teicu

netraumē sevi

bērniņ

labāk palasi Kas Jauns

lasot grāmatas

vēl sapratīsi

ka dzīvot

it nemaz nav vienkārši

tas ir sāpīgi

neizturami

biedējoši

izaicinoši

nāvējoši

gluži kā burti

kas skrien pa galvu

neliekot mieru vājprātam.

kopš tās dienas viņa interneta komentāros

raksta par manu dzeju

šausmīgas atsauksmes

un pareizi dara