Marina Lepēna sāk kampaņu 1
Aizvadītās nedēļas nogalē Lionā galēji labējās Nacionālās frontes (NF) kandidāte Francijas prezidenta amatam Marina Lepēna oficiāli sāka vēlēšanu kampaņu, solot izvest valsti no Eiropas Savienības un NATO.
Vēlēšanu likme – civilizācijas izvēle?
Lepēna solīja atdot Francijai tās brīvību un vērsties pret “finanšu globalizāciju un islāmisma globalizāciju – divām ideoloģijām, kuru mērķis ir nospiest Franciju uz ceļiem”, atzīmē izdevums “EUobserver”. Viņas priekšvēlēšanu manifestā ir uzskaitītas 144 saistības, tajā skaitā aiziešana no eirozonas un NATO integrētās pavēlniecības. Lepēna sola rīkot referendumu par dalību ES, ja Eiropas partneri nepiekritīs apturēt integrāciju, saglabājot nacionālo valstu vaļīgu koalīciju bez vienotas valūtas un bezvīzu režīma. Viņa plāno augstākus nodokļus importam un darba līgumiem ārzemniekiem, bet zemāku ienākuma nodokli un pensionēšanās vecumu. Manifestā paredzēta bezmaksas izglītība un sociālie mitekļi, kas būtu rezervēti Francijas pilsoņiem, kā arī papildu finansējums policijai un nelegālo imigrantu izraidīšana. “Šo vēlēšanu centrālais jautājums ir par to, vai Francija turpinās pastāvēt kā brīva valsts un mūsu kā tautas pastāvēšana,” saviem atbalstītājiem teica Lepēna, solot stādīt Franciju pirmajā vietā. Viņa asi kritizēja islāma fundamentālismu, raksturojot to kā “jūgu”, zem kura Francija vairs nevar dzīvot, un piebilstot, ka neviens sevi cienošs Francijas pilsonis nepieņemtu sejas aizsegus sabiedriskās vietās un ielu lūgšanas. “Britānijas lēmums pamest ES un Donalda Trampa ievēlēšana par ASV prezidentu padara gaidāmās vēlēšanas Francijā par “civilizācijas izvēli”, jo vēlēšanu rezultāti var ievadīt reālas pārmaiņas, paredzot plaukstošu franču nāciju,” paziņoja Lepēna. Ārpolitikas diskusijās viena no tēmām ir Francijas attiecības ar Krieviju, atzīmē aģentūra “Associated Press”, piebilstot, ka NF līdere Lepēna ir saņēmusi aizdevumus no Krievijas bankām un izteikusies, ka Kremļa anektētā Krima ir Krievijas daļa.
Centrists Makrons pret labējo Lepēnu
Analītiķi atzīmē, ka 48 gadus vecajai Marinai Lepēnai ir izredzes uzvarēt prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā 23. aprīlī, izmantojot populisma retoriku protestā pret imigrantu pieplūdumu, taču otrajā kārtā 7. maijā viņa varētu zaudēt. Konservatīvo kandidāts Francijas prezidenta amatam Fransuā Fijons negaidīti iestidzis korupcijas skandālā un varētu neiekļūt vēlēšanu otrajā kārtā. Republikāņu partijā izskanējuši aicinājumi viņam izstāties no cīņas, taču nav skaidrs, kā tiktu izvirzīts jauns kandidāts, jo republikāņi jau rīkoja priekšvēlēšanas. Sociālistu partijas priekšvēlēšanās negaidīti uzvarējis kreisi noskaņotais bijušais izglītības ministrs Benuā Amons, kurš rosina aplikt ar īpašu nodokli rūpnieciskos robotus, lai nodrošinātu ikvienam Francijas pilsonim ikmēneša minimālos ienākumus 750 eiro apmērā, kas kopumā izmaksātu 400 miljardus eiro gadā. Šādā situācijā par favorītu izvirzījies centristu kandidāts, bijušais ekonomikas ministrs Emanuels Makrons, kurš sola apvienot sašķelto Franciju. Makrons atvairījis Lepēnas kaismīgo retoriku, paziņojot, ka viņa nerunā tautas vārdā, kā tas bija apgalvots NF priekšvēlēšanu saieta centrālajā sauklī (“Au Nom du Peuple”). “Viņi nodod Francijas pamatvērtības un ideālus – brīvību, vienlīdzību un brālību, jo ierobežo mūsu apvāršņus, paceļ vienus pāri citiem un nīst citādību,” teica Makrons. Analītiķi atzīmē, ka viņš pagaidām nav detalizēti formulējis savas kampaņas galvenos uzstādījumus, tikai solījis stimulēt ekonomiku ar inovācijām, palielināt finansējumu izglītībai, apcirpt birokrātiju un atvieglot nodarbinātības likumus. Viņš arī solījis palielināt Francijas aizsardzības izdevumus līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta un vairot policistu skaitu ielās. Makrons ir izteicies pret robežu slēgšanu Eiropā, atbalstījis ciešāku aliansi ar Vāciju un ES ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanu iepretī dolāram, kā arī konkrētu prioritāšu noteikšanu ES tālākajai attīstībai.
