Foto – LETA

Drīzumā varētu atsākties diskusija par to, vai jāpublisko visas no valsts un pašvaldību līdzekļiem izmaksātās algas, jo Saeimas deputāts Ints Dālderis (“Vienotība”) iesniedzis priekšlikumu par attiecīgām izmaiņām Valsts pārvaldes iekārtas likumā.

Lasītākie

Cilvēkstāsts

“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 499

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32

Lasīt citas ziņas

Diskusija par algu publiskošanu uzvirmoja pagājušā gada nogalē, kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ierosināja internetā publicēt skolotāju algu sarakstus. Pēc asiem pedagogu un daļēji arī politiķu iebildumiem IZM no šīs ieceres atteicās. Viens no būtiskākajiem pretargumentiem tobrīd bija: kāpēc būtu atklājamas tikai skolotāju algas. Jāsaka gan, ka valsts un pašvaldību amatpersonu atalgojums tiek publiskots tīmeklī jau ilgāku laiku, taču atalgojumu no publiskajiem līdzekļiem saņem ne tikai amatpersonas un skolotāji, bet arī valsts un pašvaldību ie­stāžu, dažādu aģentūru un kapitālsabiedrību darbinieki.

I. Dāldera ierosinājums paredz, ka arī šīs algas vairs nebūs noslēpums, turklāt dati par valsts un pašvaldības ie­stāžu darbiniekiem izmaksāto atalgojumu būtu jāsaglabā piecus gadus. Ja ierosinātās izmaiņas likumā tiktu pieņemtas, publiskojamas būtu ne tikai skolotāju, bet arī, piemēram, Rīgas brīvostas un Latvijas radio un televīzijas darbinieku algas.

Cilvēkstāsts

“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā

Kā ātri nomierināties: astoņi vienkārši vingrinājumi

Viedoklis

Kārlis Streips: Rīgā mēs varam dzert ūdeni no krāna tāpēc, ka Eiropas Savienība nofinansēja ūdens un kanalizācijas sistēmas sakārtošanu

I. Dālderis skaidro, ka izņēmums varētu būt tikai drošības iestādēs un Nacionālajos bruņotajos spēkos saņemtais atalgojums. Deputāts pieļauj, ka daļai sabiedrības viņa sagatavotie likuma grozījumi varētu nebūt tīkami, tomēr uzskata, ka algu publiskošana nepieciešama, lai nodrošinātu atklātību un caurspīdīgumu publisko līdzekļu izlietojumā. Jāpiebilst, ka ir iestādes, kas tikai daļēji tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Piemēram, augstskolu pārstāvji jau iepriekšējā diskusijā par algu atklāšanu teica, ka gatavi publiskot vien to atalgojuma daļu, kuras izmaksai izmantota valsts budžeta nauda, bet neatklās to algas daļu, kas samaksāta no studiju maksām. I. Dālderis teic: pieņemot viņa priekšlikumu, šāda dalīšana nebūs iespējama. Ja iestādes finansējumā būs kaut neliela daļa publisko līdzekļu, būs jāatklāj pilnībā visas algas. “Ja kādam ir bail no algu publiskošanas, jājautā, kāpēc,” saka deputāts. Saskaņā ar viņa priekšlikumu būtu jāpublisko algas pirms nodokļu atvilkšanas.

Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Sergejs 
Dolgopolovs (“Saskaņas centrs”), kura vadītajā komisijā būtu jāizskata I. Dāldera priekšlikums, paredz, ka diskusijas par šo ierosinājumu varētu būt karstas. Turklāt viņš piebilst, ka pēc algu publiskošanas “nekāda izcili jauna bilde neatklāsies”.

I. Dālderis arī pats pieļauj, ka šajā reizē viņa ierosinājums varētu arī negūt Saeimas atbalstu, tomēr, viņaprāt, ir svarīgi vismaz aktualizēt diskusiju par šo tēmu.

Jāpiebilst, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško teic: ja tiks publiskotas visas no publiskiem līdzekļiem maksātās algas, ne tikai skolotāju, arodbiedrībai iebildumu nebūšot.

Tā kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš patlaban Saeimā “atvērtajam” Valsts pārvaldes likumam beidzas 3. martā, var paredzēt, ka jau nākamajā mēnesī deputāti spriedīs par atalgojumu atklāšanu.