Pašvaldības SIA “Rīgas satiksmes” iepirkumu krimināllietā apcietinātā uzņēmēja Māra Martinsona aizstāvis iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), jo uzskata, ka joprojām nav skaidrs klientam inkriminētais pārkāpums un attiecīgi arī piemērotais apcietinājums ir bez pamata, pastāstīja pats advokāts Didzis Vilemsons.
Viņš arī norādīja, ka Martinsonam tiek inkriminēti likumpārkāpumi, kas saistīti ar kukuļošanu, taču tā neesot starpniecība kukuļošanā.
Advokāts arī norādīja, ka uzņēmējs ir sadarbojies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājiem un sniedzis atbildes uz sev uzdotajiem jautājumiem. Taču Vilemsons izcēla to, ka uzņēmējam līdz šim nav uzdots jautājums par vainas atzīšanu.
Savukārt advokāta izplatītajā paziņojumā presei norādīts, ka 50 dienas pēc apcietināšanas ne Martinsonam, ne viņa advokātiem joprojām nav skaidrs, kas tieši ir viņam inkriminētais pārkāpums un, kādēļ viņš būtu jāpatur apcietinājumā. Kriminālprocesa virzītājs joprojām neesot skaidrojis, kā Martinsons būtu varējis atbalstīt kukuļdošanu amatpersonai, ja tā arī nav nosaukts, kura amatpersona šo kukuli būtu saņēmusi.
“Martinsons pilnībā noraida jebkādus pārkāpumus vai nelikumīgas darbības. Iespēju robežās iepazīstoties ar lietas materiāliem, varu teikt, ka tā ir baltiem diegiem šūta – nav skaidrs mana klienta nodarījums, nav skaidrs, kā šis šķietamais pārkāpums ir veikts un, kurš būtu guvis labumu no tā,” paziņojumā skaidroja Vilemsons.
Kā ziņots, KNAB ir sācis kriminālprocesu saistībā ar trim “Rīgas satiksmes” veiktajiem iepirkumiem – par 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.
Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn decembra sākumā sešām no septiņām šajā lietā aizdomās turētajām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Pēc astoņu dienu apcietinājuma atbrīvots tika ilggadējais partijas “Gods kalpot Rīgai” biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks.
Savukārt apcietināti joprojām ir “Škoda Transportation” amatpersonai Vladislavs Kozaks, “Rīgas satiksmes” infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, bijušais “Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, Martinsons un uzņēmējs Edgars Teterovskis.
Savukārt Teterovska dzīvesbiedrei un Kozaka savulaik vadītā, nu jau likvidētā uzņēmuma “Tram Servis Riga” valdes loceklei Elīnai Kokinai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Saistībā ar sākto kriminālprocesu atkāpās visa “Rīgas satiksmes” valde, bet patlaban uzņēmumam iecelta pagaidu vadība. Tāpat pēc izskanējušās informācijas ap notikumiem uzņēmumā no amata atkāpās Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks (GKR). Mediji ziņoja, ka Amerika dzīvesvietā arī notikusi kratīšana, taču viņš nekādus komentārus par to nav sniedzis, uzverot, ka viņa sirdsapziņa ir tīra.
KNAB šo trešdien veica kratīšanu arī Rīgas mēra Nila Ušakova (S) darba vietā un dzīvesvietā. KNAB līdz šim publiski paziņojis, ka kratīšanas veiktas saistībā ar kādu iepriekš sāktu kriminālprocesu, neprecizējot, tieši kādu. Tikmēr aģentūra LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka kratīšanas veiktas saistībā ar “Rīgas satiksmes” kriminālprocesu.
No KNAB iepriekš skaidrotā par “Rīgas satiksmes” kriminālprocesu izriet, ka tas sākts par to, ka Čehijas un Polijas uzņēmumu pārstāvji, vienojoties ar Rīgas domes un “Rīgas satiksmes” atbildīgajām amatpersonām, kā arī ar “Rīgas satiksmi” saistītā uzņēmuma pārstāvjiem, noziedzīgo darbību īstenošanai piesaistīja fizisku personu un ar viņu saistītas personas. Šīs personas nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodrošināja finanšu plūsmu, piesaistot gan reāli darbojošos, gan arī fiktīvus uzņēmumus, tādējādi nodrošinot kukuļu maksāšanu Rīgas domes un “Rīgas satiksmes” atbildīgām amatpersonām saistībā ar trim iepirkumiem.
KNAB arī norādīja, ka biroja sāktajā kriminālprocesā kukuļu summas veido procenti no kopējās noslēgtā līguma summas. Darbs, lai precizētu kukuļa summas KNAB kriminālprocesā, turpinās. Tāpat KNAB nekomentē vai kāds statuss ir piemērots Rīgas domes amatpersonām.
“Nekā personīga” ziņoja, ka par katru Rīgai piegādāto trolejbusu, autobusu un tramvaju kukuļos maksāts vidēji 5-7%.
Trīs iepirkumu summa kopā pārsniedz 270 miljonus eiro, tādejādi kukuļos varētu būt samaksāti 13,5-20 miljoni eiro.
KNAB iepriekš informēja, ka biroja un ārvalstu partnerdienestu sadarbība šajā jomā tika sākta nedaudz vairāk kā pirms gada, kad KNAB informēja Polijas Pretkorupcijas dienestu (CBA) un citus partnerdienestus par konkrētu personu, iespējams, noziedzīgu rīcību.
Pamatojoties uz KNAB sniegto informāciju, CBA sāka savu kriminālprocesu. KNAB uzsvēris, ka CBA publicētā informācija par kukuli 800 000 eiro vērtībā ir provizorisks aprēķins, kuru CBA līdz šim ir konstatējuši, taču izmeklēšana šajā aspektā tiek turpināta un summas vēl var pieaugt.
