Masku laikā – masku taka! Brīvdabas muzejs iepazīstina ar latviešu tradicionālajām ziemas maskām 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ziemas saulgriežu gaidās Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs no Vilku mēneša 11. dienas līdz ziemas Sala mēneša 17. dienai (no 11. decembra līdz 17. janvārim) iepazīstina ar latviešu tradicionālajām ziemas maskām.
Muzeja apmeklētāji varēs izzināt Ziemassvētku laika maskošanās tradīcijas, masku simbolisko nozīmi un izbaudīt ziemas saulgriežu īpašo noskaņu, pavadot laiku brīvā dabā. Masku takā var sastapt Kārno vilku, kas ar ilgām vēro Maigo kazu, klusos Grozu vecīšus, kas gaida svētkus pie eglītes, brūtes pāri Saules un Mēness kāzās un citus ziemai piederīgus maskotos.
“Ziemā salīdzinājumā ar rudens maskošanos maskās iešana kļūst trokšņaināka un skaļāka. Masku barā vairāk parādās arī mītiskie dzīvnieki, kas spēj ceļot starp šo un citu pasauli, dažādi sociālie slāņi, profesijas un tautības, kā arī pārdabiskas būtnes (Velns, Nāve, Garā sieva, Mazais vīriņš, Miežvilks) u. c.
Nereti masku gājienos tiek izspēlēti arī sadzīviski notikumi – jaunā pāra laulāšana, radības, nomiršana un atdzīvošanās, cīņa, tirgošanās utt.,” par maskām stāsta muzeja pārstāve Harita Maniņa.
“Divpadsmit dienas pēc Ziemassvētkiem latvieši saukuši par svētajiem vakariem jeb jautro laiku, kad ļaudis vakarē – dzied, min mīklas, nestrādā un nevērpj. Šis ir arī maskās iešanas laiks. Maskas ir savdabīgi svētku starpnieki un atklāsmes instrumenti. Var teikt, ka maska padara neredzamo par redzamu, sekmējot pārdabiskā saprašanu, saziņu ar to. Maskas izdejo, izdzied, izrāda priekšstatus par dzīvi un nāvi, par attiecībām starp ļaudīm, cilvēkiem un dabu, par pasaules rašanos, tās funkcionēšanu. Maskas nepieder ikdienas pasaulei, tās palīdz uzturēt saikni ar pirmatnējiem radošajiem spēkiem un ļauj cilvēkam izmantot tos savās interesēs,” par maskošanos tradīciju stāsta masku pētniece Aīda Rancāne.
