Mazāk zināma Raiņa šķautne 0
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā vēl tikai līdz sestdienai, 10. oktobrim, apskatāma literāras ievirzes izstāde “Ar zelta stīgām. Jānis Rainis, žurnāls “Jaunais Cīrulītis” un latviešu mākslinieki”, kas uzskatāma par nelielu, bet patiesi sirsnīgu veltījumu dzejniekam viņa 150. dzimšanas dienā. Izstādes idejas autore un kuratore ir mākslas zinātniece Irēna Bužinska. Tā veidota, muzejam sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo bibliotēku.
Viena no daudzajām darbības jomām, kur spilgti izpaudās Raiņa (1865 – 1929) talants, bet par kuru lielākajai sabiedrības daļai zināms krietni mazāk, ir viņa veikums bērnu literatūrā un publicistikā. Iespējams, daudziem lasītājiem kopš bērnības vēl atmiņā palikuši dzejoļkrājumi “Lellīte Lolīte”, “Puķu lodziņš”, “Zelta sietiņš” un citi, taču to, kuriem zināms, ka Rainis bijis Latvijas Bērnu draugu biedrības izdotā žurnāla mazajiem lasītājiem “Jaunais Cīrulītis” atbildīgais redaktors, būs ievērojami mazāk. Šī iemesla dēļ vien ir vērts apmeklēt izstādi, kuras centrā ir Raiņa kā bērniem veltīta izdevuma redaktora veikums un radošā sadarbība ar pagājušā gadsimta 20. gadu izcilākajiem Latvijas māksliniekiem – modernisma pārstāvjiem, kuri veidoja žurnāla vāku noformējumu un krāsainās atvēruma ilustrācijas. Šie mākslinieki ir Aleksandra Beļcova, Uga Skulme, Oto Skulme, Ansis Cīrulis, Indriķis Zeberiņš, Niklāvs Strunke, Sigismunds Vidbergs un citi. Līdzās minēto klasiķu darbiem izstādē aplūkojamas arī R. Sutas skolnieka Aleksandra Šutkas, Jāņa Tormana un Zinas Āres ilustrācijas.
Viens no pirmajiem darbiem, ko skatītājs pamanīs, ienākot izstāžu zālē, būs A. Beļcovas košā, dzīvespriecīgā ilustrācija dzejolim “Leļļu tirdziņš” no krājuma “Lellīte Lolīte”. Jāpiebilst, ka zīmējumu oriģināli, izņemot vienu A. Beļcovas veidotu skici, diemžēl nav saglabājušies; izstādē eksponētas ilustrāciju digitālās izdrukas.
Kaut arī darbības laiks redaktora amatā dzejniekam ilga aptuveni gadu (no 1926. gada 6. numura līdz 1927. gada 10. numuram), tas izvērtās veiksmīgs vairāku iemeslu dēļ. Uzlabojās izdevuma literārais saturs un mākslinieciskā kvalitāte, kā arī mazajiem lasītājiem tika dota iespēja biežāk publicēt literāros darbiņus un zīmējumus. Žurnālā lasāma arī Raiņa dzeja (izstādes nosaukumā iekļauta rinda no dzejoļa “Ko pauda cīrulītis”) un poēma “Septiņi malēnieši”.
Izstādes apmeklētājs varēs aplūkot ilustrācijas un arī izšķirstīt speciāli veidotu žurnāla “Jaunais cīrulītis” atlasi, kurā iekļautie materiāli tika publicēti laikā, kad dzejnieks bija atbildīgā redaktora amatā. Šo atlasi pārlapojot, secināms, cik bagātīgi un ar kādu izdomu žurnāls ticis ilustrēts. Stāsti un attēli bērniem radījuši priekšstatu par tālām zemēm (Uciņa ceļojumu cikls) un eksotiskiem dzīvniekiem (pērtiķis Rango, zilonis Jumbo, viltīgās žirafes u. c.), kam nenoliedzami bijusi arī audzinoša nozīme. Lielākā daļa vēstījuma pausta ar košu attēlu palīdzību, teksts izmantots minimāli. Secināms, ka komikss kā žanrs, lai piesaistītu bērnu uzmanību un paustu kādu stāstījumu, Latvijā ticis izmantots jau pirms 90 un vairāk gadiem. Savukārt vienas no izdevuma ilustrāciju autorēm – Z. Āres – māte, pedagoģe un dzejniece Antonija Āre tematiskajā sadaļā “Darbs-rotaļa” mazajiem lasītājiem sniegusi praktiskus padomus, kā pašiem izgatavot rotaļlietas.
