Mazi un konkurētspējīgi. Kā saimnieko Austrijas zemnieki 1
Lielākā daļa Austrijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes atrodas mazāk labvēlīgo apvidu teritorijā. Saimnieki atbalstu saņem pēc deviņiem dažādiem nosacījumiem.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tostarp Austrijā definē trīs veidu platības, kas nav labvēlīgas lauksaimnieciskajai darbībai. Austrijā 64% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) ir nelabvēlīga lauksaimnieciskajai darbībai. Tā galvenokārt atrodas kalnos. Turklāt Austrija izceļas ar ES vislielāko bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru (20% no LIZ) un ar to, ka 10,9% no vairāk nekā 116 000 zemnieku ir jaunie saimnieki, viņi jaunāki par 35 gadiem.
Salīdzinājumam – vidēji 28 ES dalībvalstīs šis rādītājs ir 5,9%. Vēl svarīgi piebilst, ka Austrijā lauksaimniecības uzņēmumi ir nelieli, 87% no tiem atrodas kalnos.
Atbalsts par saimniekošanu mazāk labvēlīgajos apvidos (MLA) ir ļoti diferencēts. Katrai saimniecībai to diferencē pēc 9 dažādiem rādītājiem. Piemēram, nogāžu slīpums, atdalītie lauki (ir sarežģīti, ja saimniecība atrodas kalnos, nokļūt no viena lauka uz otru), augstums virs jūras līmeņa, augsnes vērtība, pieejamība saimniecībai un pēc citiem rādītājiem. Atbalsta lieluma noteikšana un piešķiršana Austrijas fermerim notiek saskaņā ar viņa elektroniskajā datu sistēmā ievadīto informāciju. Zemniekam šī informācija ir jāievada vienu reizi plānošanas perioda laikā.
Lielāku atbalstu fermeri MLA saņem par pirmajiem 10 ha. Austrijas valsts politika ir vērsta uz mazo fermu stiprināšanu. Austrijā lielāks atbalsts ir fermām, kur audzē dzīvniekus. Iemesls – tas ļauj kalnu pļavās saglabāt bioloģisko daudzveidību, pļavas neaizaug ar mežu.
Lūk, Štīrijas zemes jaunā zemnieka Mihaela Leitnera saimniekošanas piemērs.
Viņa kopējā saimniecības platībā Mūras ielejā ir iekļautas 22,6 ha pļavu un 103,8 ha meža. “Plotschenbauer” saimniecība atrodas 1016 metrus virs jūras līmeņa. Galvenā kūts ir būvēta 1846. gadā. Dzīvnieki – 34 gaļas liellopi un četras aitas – tajā un blakus kūtij izveidotajā nelielajā aplokā uzturas no novembra sākuma līdz ganību laika sākumam aprīļa beigās.
Kūtī ir izveidota mehāniskā mēslu aizvākšana, mēslu krātuve atrodas zem kūts. Mihaels atklāj, ka ziemā lopu kopšana 2,5 – 3 stundas dienā, vasarā 45 – 60 minūtes dienā. Ziemā visvairāk laika prasa darbs mežā. “Plotschenbauer” gada laikā ražo 750 m3 koksnes produktu (tai visai ir PEFC sertifikāts). Saimnieks teic, ka saimniecība nav bioloģiski sertificēta, tomēr darbojas tā, it kā būtu bioloģisko produktu ražotāja. Mihaels vēl piepelnās ar mežkopja zinību mācīšanu. Algota darba spēka saimniecībā nav, saimniekiem palīdz arī Mihaela tēvs un māte, kas saņem pensiju.
Kopējais atbalsts saimniecībai ir šāds: 4500 eiro ES tiešmaksājumi, 3500 eiro par dzīvošanu laukos un 6500 eiro kompensācijas maksājumi par saimniekošanu lauksaimniecībai nelabvēlīgā apvidū. Tātad, pavisam 14 500 eiro atbalsts gadā. Ienākumi no lauksaimniecības un meža produktu pārdošanas ir aptuveni 34 000 eiro gadā. Saimniecībā neražo visu uz vietas, lopiem, piemēram, pērk salmus un minerālvielas. Nākamais solis “Plotschenbauer” saimniecības izaugsmē būšot brīvdienu mājas ierīkošana.
Attēlos – “Plotschenbauer” saimniecībā.
