Medījot Frankfurtes eiras 0
Eiro esot palicis nesaprasts. Potenciālie Frankfurtes eiru mednieki Latvijā no 2014. gada esot vāji informēti – kur, kad, cikos notiks banku laupīšana. Kāpēc Repšes nauda jāmaina pret Merkeles pengām?
Panu Polijā zlots ir dārgā, nemaināmā cieņā, bet vēsture māca, ka papuasu sabiedrībā valdīja liela neuzticība, kad iesakņojušos preču – vērtslietu maiņas kultūru draudēja reformēt un vampum gliemežvāku virtenes apgrozībā mīt ar bezvērtīgiem dolāru papīrīšu surogātiem. Īpaši sāpīgi tas bija, jo sekoja tūlīt pēc uztura reformas, kad papuasiem vairs neļāva ēst to cepto gaļu, ko viņi gribēja. Augsti mācīto latviešu tautu nevazās aiz deguna un neaptīs ap pirkstu, jo nešaubīgi, ka ikkatra naudas reforma ir tīra krāpšana. Apstākļi, kad tikai 13% vietējo iedzīvotāju piekrīt, ka lata vietā atripo eiro, ir iegansts, lai valdības galvam vakar piemestos iesnas, un racionāls arguments, lai 87% ļaužu aizstāvībai celtos nacionālās intereses partijas, no kurām dažas agrāk bija zināmas ar nosaukumu “Kremļa bastions”. Vai tad eirovalūta pašreiz ir frants ar izrieztām krūtīm – nē, kamēr latiņš ir veselīgāks par rutku, tikām eiro klepo, šķauda diktāk par Dombrovski! Nesteigsimies un nepārsālīsim nozīmīga lēmuma priekšā – ja nu mums grib iesmērēt pat grieķiem nederīgus krāmus. Lūk, kā dzirksteļojoši runā vīri, kam niez mēle noņemt tautai miglu no acīm un konvertēt 87% eiro pretiniekus par ciešiem savu partiju atbalstītājiem, un tas ir solīds izcenojums, priekšdarbiem sagatavot kārtējo referendumu.
Ak vai – valdības finanšu dūžu uzasinātie cirvji tikām jau skāruši zaļoksnā pieclatnieka ozola saknes. No troņa tiks nogāzts viens no valsts neatkarības simboliem un atribūtiem, un vājš mierinājums, ka Latvijā pašlaik prezidējošam latam pēc atkāpšanās no amata nav paģērētas citas privilēģijas kā vien samalšana smalkos miltos. Mums atliek cerēt vien uz dažām ūdenszīmēm, tā sauktajiem plusiem, ka darījums ar Frankfurti ir puslīdz drošs un, kazi, izdosies.
Raugi, esiet mierīgi vismaz par to, ka eiro cēneris ielocīsies jūsu naudas makos tikpat gludeni kā Latvijas bankas izdotā Ls 10 lillīgā naudas zīme. Jaunu eiromonētu komplekts jūsu kabatā šķindēs tikpat jauki kā svaigi izkaltie spožie Ziemassvētku latiņi ar zvaniņu.
Ar monetārisma problēmu nodarbinātai tantei, kas jautā, vai pēc valūtas maiņas ar traktoristu drīkstēs norēķināties ar “Latvijas balzama” pusstopu, apstiprinu – eiro rullē, dārziņa uzaršanā joprojām mobilizēs ar polšu! Gandarīsim arī ļautiņus, kuri atbilstoši Māstrihtas kritērijiem ieraduši mērot iztikšanu no algas līdz algai. Latvijas iestāšanās eirozonā šo bilanci neizjauks, eksistences balanss saglabāsies, arī turpmāk dzīvosiet no algas līdz algai pirktspējas klubiņā.
Un pēdīgais ieteikums – beidziet klausīties ZZS un “SC” vaikstīšanos un krogus pļāpāšanu par “svešo naudu”. Cik grūti un neērti agrāk trim vīriem bija vienoties, par cik santīmiem spēlēt zolīti, no 2014. gada 1. janvāra likme ir skaidri saprotama – eiro punktā!
