Medniekstāsti. Amatas novada bebri 0
Veiksmīgas bebru medības ne reizi vien izdevušās Jānim Špīsam, kurš medī Skujenes mednieku kolektīvā Amatas novadā kopā ar žurnāla lasītājiem labi zināmo slazdotāju Mārci Mūrnieku:
“Man bebru medības patīk gan pavasarī, kad bebri ir aktīvāki un medībām ir savs šarms, gan tagad rudenī, kad šie dzīvnieki ir mazāk aktīvi. Protams, arī ziemā, kad slazdus var likt zem ledus. Šobrīd ķeru ar slazdiem, jo diena ir ļoti īsa un ātri satumst, savukārt bebrs lien ārā, kad jau vairs neko neredz.
Kopumā gads nav bijis tik veiksmīgs kā iepriekšējie. Vidēji gadā ap 50 bebriem nomedīju. Pavasarī bija labi, tad vasaras medībās iestājās klusuma brīdis, tagad atkal veicas labāk. Zemju īpašniekiem ir jāpalīdz tur, kur bebri nodara postījumus. Gan Latvijas valsts mežu apsaimniekotajās platībās, gan privātīpašumos, kur noslēgti medību tiesību nomas līgumi.
Bebru mūsu pusē ir ļoti daudz, kā jau Vidzemes augstienē, kur ir viņiem īpaši piemērots reljefs ar daudzām mazām upītēm un ezeriņiem. Mūsu kolektīva platībās sākas Amata. Upe met simt līkumus, un tai ir simt pieteku un vēl tikpat daudz purviņu krastos. Ir vietas, kur bezledus sezonā nemaz nevar piekļūt. Bebri tur dzīvo un populāciju visu laiku papildina.
Ja bebrus patiešām vēlas izķert, no katras apmetnes jānomedī vismaz pieci seši īpatņi. Pretējā gadījumā darbs augļus nenesīs. Pēc dambja nojaukšanas jāieliek slazdi un vietai uzmanība jāvelta vismaz trīs četras nedēļas.”
Vairāk lasiet žurnālā Medības
