Dravot var arī pilsētā. Biškopja Jāņa Šnikvalda pieredze 0
Kāda ir pieredze, turot bites apdzīvotās vietās? Kādi noteikumi jāievēro, ja vēlos stropus izvietot parkā? KĀRLIS SEDLIŅŠ KANDAVAS NOVADĀ
Vairāku gadu pieredze stropu izvietošanā Rīgā un šovasar arī Salaspilī ir “Baltu dravas” saimniekam Jānim Šnikvaldam. Par bišu popularizēšanu Latvijas Biškopības biedrība viņu atzinusi par Gada biškopi sabiedrībā.
Kopumā sabiedriskās vietās Jānis izvietojis 30 saimju, tās mīt Mežaparkā aiz estrādes, Brīvdabas muzeja “Ārluiku” sētā un Salaspils botāniskajā dārzā.
Cilvēks ir lielāks drauds
Bitenieks stāsta, ka neviens nekad nav sūdzējies par bišu sagādātajām neērtībām. Lidones čakli dodas savās gaitās un cilvēkiem neuzbrūk. Kritiskāks brīdis, kad ļaudis varētu sabīties, ir spietošana, bet to Jānis visādi cenšas novērst, dravojot ar jaunām mātēm. Dravnieks izvēlējies miermīlīgas bites – itālietes un bakfāstietes.
Arī bites par cilvēkiem nesūdzas, piemēram, Mežaparkā tās pilnīgi mierīgi pārcieš visus rokkoncertus. Vienīgi Dziesmu svētku rīkotāji drošības dēļ tomēr lūguši stropus pārvietot citur.
Ja bišu mājiņas atstāj ziemot pilsētā, lielākās nepatikšanas sagādā zādzības. Garnadži agrāk paviesojušies arī Brīvdabas muzejā, tāpēc tagad saimes ziemā tiek ieslēgtas ēkā.
