Meklējot zudušo vēsturi 0
Pazīstamais ukraiņu režisors Sergejs Lozņica uzņēmis 20 minūšu garu dokumentālo filmu “Vecie Ebreju kapi”, kurā aplūkota dzīve “Maskačkā”. Filma veltīta Rīgas ebreju piemiņai.
Lentes veidotāji uzsver, ka tā filmēta Rīgas nabadzīgākajā kvartālā, un tā ir par vietu, kas pazaudējusi savu vēsturi. Filmas aprakstā norādīts, ka pirmā ebreju kapsēta Rīgā tika atklāta 1725. gadā un tajā apbedījumi turpinājušies līdz pagājušā gadsimta 30. gadu beigām. Vācu okupācijas laikā kapsētā apglabāja vairāk nekā tūkstoš ebreju, kuri tika nogalināti Rīgas geto ielās un mājās. Pēc kara beigām kapi tika izlaupīti un daļa piemiņas plākšņu un kapakmeņu izmantoti kā būvmateriāli. 1960. gadā kapus nolīdzināja un pārdēvēja par Komunistisko brigāžu parku. Savukārt pēc Latvijas neatkarības atgūšanas – jau 1992. gadā – parkam deva nosaukumu “Vecie ebreju kapi”. Mūsdienās parks atrodas nabadzīgākajā Rīgas rajonā – “Maskačkā” – un kļuvis par iecienītu vietu alkoholiķiem, rajona bērniem un amerikāņu tūristiem, bet mūsdienās šai vietai realitātē ir maz saistību ar ebreju nācijas traģisko vēsturi.
Sergejs Lozņica ir dzimis 1964. gadā, uzaudzis Kijevā. Viņš studējis mākslas kino veidošanu Krievijas Valsts kinematogrāfijas institūtā. Kopš 1996. gada viņš uzņem dokumentālās filmas un mākslas filmas, par kurām saņēmis neskaitāmus apbalvojumus starptautiskos kinofestivālos. Sadarbībā ar Latvijas filmu studiju “Rija” viņš uzņēmis mākslas filmu “Miglā”. Pērn režisors uzņēma dokumentālo filmu “Maidans”.
