Spāņi meklēs Servantesa kapavietu 0
Spāņi nolēmuši beidzot noskaidrot, kur apbedīts viņu dižākais klasiķis Migels de Servantess Saavedra (1547-1616), ziņo “The New York Times”.
Vēsturnieks Fernando Prago, kurš nolēmis īstenot šo donkihotisko ideju, stāsta, – kaut arī Servantess neapšaubāmi uzskatāms par Eiropas literārā romāna pamatlicēju, viņa “Dons Kihots” tulkots teju visās pasaules valodās, savas dzīves laikā bijis drīzāk neveiksminieks. Viņš dzīvoja nabadzībā, nepiedzīvoja cerēto paaugstinājumu armijā un piecus gadus tika turēts pirātu gūstā. Atzinība nāca vēlu, un turību rakstnieks nepiedzīvoja – tāpat kā pagodinājumu savai kapavietai pēc nāves.
Prado gan apgalvo: apbedījuma vieta lielos vilcienos ir zināma: pēc rakstnieka lūguma viņš apglabāts Trinitāriju klosterī Madridē, taču nav zināms, kurā tā daļā. To vēsturnieks ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību cer noskaidrot tuvākajā laikā, un Madrides pašvaldība nesen izlēmusi piešķirt meklējumiem nepieciešamos līdzekļus – aptuveni 90 000 eiro.
Šķiet dīvaini, ka mēģinājumi atrast rakstnieka apbedījumu nav tikuši veikti jau ātrāk, īpaši ņemot vērā, ka klosteri apglabāti tikai aptuveni 15 cilvēki. Vēsturnieks Alfonso de Sebaljoss Eskalera spriež, ka tas varētu būt saistīts ar spāņu katoļticību, kas pēc cilvēka nāves aicina vairāk pievērsties garīgajiem jautājumiem, nevis viņa piemiņas saglabāšanai.
Gadsimtu gaitā klostera plānojums vairākkārt mainījies, taču pētnieki uzskata: identificēt Servantesa mirstīgās atliekas ļaus ievainojumi, ko viņš guvis dzīves laikā – kaujā gūts cirtiens krūtīs un kreisajā rokā, kas pēc tam paralizēta. Servantesam nav zināmu pēcnācēju, tādējādi nav pielietojamas DNS analīzes.
Madrides domes pārstāvji atzinuši, ka cer – Servantesa kapavietas noteikšana varētu tikpat lielā mērā rosināt tūrismu pilsētā, kā tas noticis Stretfordā pie Eivonas Šekspīra pieminekļa dēļ.
