Patīkams un nedaudz kautrīgs 20
Desmit gados, kopš Magonis vadījis “Latvijas dzelzceļu”, viņš sabiedrības uzmanības lokā nonācis gan tādēļ, ka draudzējas ar Krievijas oligarhiem, gan arī tādēļ, ka saņem lielu atalgojumu – gandrīz deviņus tūkstošus eiro mēnesī.
Kad Magonis, būdams toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera padomnieks, ar ministra atbalstu “LDz” valdes priekšsēdētāja amatā nomainīja Andri Zorgevicu, izplatījās runas, ka diezin vai viņš spēšot tikpat labi piesaistīt kravas no Krievijas, kā to darīja Zorgevics, kurš kravas uz Latviju sarunāja, izdzerot ne vienu vien graņonku. Tika baumots, ka jaunais dzelzceļa šefs būšot par vārgu, lai turētu līdzi rūdītajiem krieviem. “Magonis šo sadarbību veido elegantāk, un tranzītbiznesa rezultāts ir ļoti labs,” atzīst transporta jomas eksperts Tālis Linkaitis, kurš Magoni raksturo kā patīkamu cilvēku, nedaudz kautrīgu, bez ambīcijām un ļoti ģimenisku. “Mūsu bērni mācās vienā skolā, un es redzu, ka dzelzceļa priekšnieks ik rītu meitu pats ved uz skolu,” stāsta Linkaitis.
Magonis intervijā, kas publicēta žurnāla “Kapitāls” augusta numurā, neslēpj, ka “”LDz” kā uzņēmums ir darījis visu, lai attiecības ar partneriem Krievijā būtu konstruktīvas, un, manuprāt, Krievijas puse to arī novērtē. Domāju, ka neatklāšu milzu noslēpumu, sakot, ka mēs ļoti aktīvi lobējam, lai Eiropa nevērstu sankcijas pret Krievijas dzelzceļa vadītāju Jakuņinu”.
