Menģelsone: Konflikts par augstākās izglītības jautājumiem nav produktīvs 0
Šā brīža publiskais konflikts saistībā ar jautājumiem par augstāko izglītību nav produktīvs, jo tas balstās emocionālos argumentos “par” vai “pret” izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Viņa norādīja, ka šajā fonā nenotiek kvalitatīva diskusija par saturu un iespējamiem scenārijiem augstākās izglītības attīstībai. “LDDK ir ieinteresēta kvalitatīvā, pieejamā, starptautiski konkurētspējīgā izglītībā, kas atbilst tautsaimniecības vajadzībām. Esam gatavi iesaistīties reformu priekšlikumu apspriešanā un sniegt darba devēju pienesumu savas kompetences ietvaros,” atzina Menģelsone.
Tāpat viņa norādīja, ka vairāki Ķīla priekšlikumi ir vērtēji kā progresīvi un nepieciešami, piemēram, ekonomikas kā obligāta mācību priekšmeta atjaunošanu skolā. Menģelsone atzinīgi vērtē ministra iesaistīšanos profesionālās izglītības infrastruktūras projektu sakārtošanā un papildu finansējuma iegūšanā profesionālās izglītības infrastruktūras attīstībai un karjeras izglītībai. “Vēl liels darbs ir darāms pie satura pilnveides, taču ministra ieinteresētība un iesaiste, kā arī jautājumu virzība ir jūtama,” uzsvēra LDDK vadītāj.
Pēc viņas sacītā, šī gada notikums augstākās izglītības jomā bijis augstākās izglītības studiju virzienu novērtējums, kur nozaru pārstāvjus vairāku studiju virzienu ekspertu grupās deleģēja arī LDDK. “Kopumā LDDK atbalstīja faktu, ka tika organizēta starptautiska augstākās izglītības vērtēšana, laiku pa laikam paskatīties uz sevi no malas ir ļoti vērtīgi. Ceram, ka šādi vērtējumi pēc kāda laika atkārtosies un stimulēs pozitīvas pārmaiņas augstākajā izglītībā,” pauda Menģelsone.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Rektoru padome nolēma izteikt neuzticību izglītības un zinātnes ministram Ķīlim, jo uzskata, ka ministrs savu nozari vada neprofesionāli un haotiski.
Tāpat rektori ir nemierā, ka jau apmēram gadu ministrs sola reformas augstākajā izglītībā, tomēr kā vienīgo reformu viņš pasniedz pāreju uz studiju virzienu akreditāciju, ko pēc augstākās izglītības nozares pārstāvju iniciatīvas atbalstīja iepriekšējās valdības.
