Lasītāju aptauja: Vai Latvijas kūdras nākotne aprakta ierēdņu dokumentu blāķa dibenā? 9
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dzintars Adlers, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs: “Lai stiprinātu neatkarību no ārvalstu enerģijas avotiem, īpaši no Krievijas, Latvijai, protams, ļoti svarīgi ir izmantot vietējos resursus. Kūdras resursi novadam ir, taču pašreiz nav tādu uzņēmēju, kas varētu nodarboties ar kūdras ieguvi.
Kūdra – tā mums šobrīd nav aktualitāte, jo SIA “Alūksnes enerģija” kurina tikai ar šķeldu. Novada teritorijā ir arī divas mazās katlu mājas, kur kā kurināmo izmantojam granulas.
Mana pārliecība, ka mūsu pusē nekad kā kurināmais nebūs vajadzīga gāze, jo mums ir pietiekami daudz mežu. Cita lieta, ka valstij vajadzētu pārstāt eksportēt apaļkoksni, jo tā ir tuvredzīga politika.”
Raits Sirmovičs, SIA “Jēkabpils siltums” valdes loceklis: “Valdība, domājot par ietekmi uz vidi, tikko atbalstījusi atteikšanos no kūdras izmantošanas enerģētikā no 2030. gada.
Taču kūdras ieguvēji iebilst pret enerģētiskās kūdras sektora slēgšanu. Kā īsti būs vai nebūs, rādīs nākotne, jo uz attieksmes maiņu pret Zaļo kursu spiež energoresursu problēma visā Eiropā, ne velti Vācijā atkal runā par ogļu izmantošanu.
Jēkabpils novadā kūdras krājumu netrūkst, turklāt tie arvien palielinās, taču mūsu kūdrai ir smilšu piejaukumi, kas neļauj to izmantot kurināšanai.
Mēs orientējamies uz šķeldu, gāzi izmantojam ļoti maz. Gāze ir nepieciešama tikai tad, kad uz īsu laiku notiek kāda šķeldas katla remontdarbi.
Ziemā, ja būs neliels sals, iztiksim ar šķeldu, ko iepērkam no vietējiem ražotājiem. Ja sals būs stiprāks, nāksies ņemt palīgā gāzi. Bet šobrīd “Latvijas gāze” līgumu slēdz tikai uz vienu mēnesi. Par gāzes saņemšanu nevar būt simtprocentīgas drošības, bet vietējais kurināmais vienmēr pieejams.”
Jānis Lāčplēsis, Daugavpils pilsētas domes deputāts: “Latvija ir kūdras lielvalsts, apjomi ik gadu pieaug. Augšdaugavas novada teritorijā kūdras purvu netrūkst. Kūdru var izmantot kopā ar šķeldu un granulām.
Katrā ziņā kūdras izmantošana siltumapgādē būtu atbalstāma jau tāpēc vien, ka mums ir milzīgi kūdras krājumi. Un katrs saprot, ka Latvijas enerģētiskā drošība ir ļoti svarīga.
Pašlaik Daugavpilī kurinām ar gāzi un šķeldu, nedaudz arī ar granulām.”
