APTAUJA. Vai teātriem, operai būtu jāatsakās iestudēt un rādīt krievu autoru darbus? 34
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lūcija Ķuzāne Rīgā: “Domāju, ka pareizi rīkojās Lietuvas Nacionālais operas un baleta teātris, izņemot no repertuāra krievu komponistu darbus un paziņojot, ka tos nerādīs, kamēr nebūs beidzies karš Ukrainā. Labs lēmums. Es arī uzskatu, ka Krievijā kultūra ir pārāk cieši saistīta ar šīs valsts agresīvo politiku. Tūliņ būs gads, kopš Krievija iebruka Ukrainā. Un nekas neliecina, ka viņi vēlētos pārtraukt ukraiņu dzīvojamo māju un infrastruktūras objektu apšaudes ar raķetēm. Tā ir mežonība, 21. gadsimtā kaut kas tāds nav pieļaujams. Arī Latvijai jādemonstrē stingrāka nostāja. Eiropai jāpieņem daudz stingrākas sankcijas pret Krieviju, un prasībām jābūt daudz kategoriskākām.”
Vai teātriem, operai būtu jāatsakās iestudēt un rādīt krievu autoru darbus?
Zigda Martinsone Baložos: “Nav vērts pat diskutēt par to, ko Krievija atļaujas pret citu suverēnu valsti, tur viss ir skaidrs. Ukraina taču nav vienīgā. Pret agresoru jāvēršas ar visiem iespējamiem līdzekļiem. Lietuva ir pirmā Baltijas valsts, kas pa īstam saskatījusi krievu kultūras ciešo saikni ar agresīvo politiku. Vienīgā mana piebilde, ja ir runa par krievu vecajiem autoriem – Čaikovski, Čehovu, Gogoli –, tad attieksmei vajadzētu būt šādai – lai viņi guļ Dieva mierā, nevajag traucēt! Jo ne jau viņi vainojami par mūsdienu Krievijas ārprātīgo rīcību.”
Laimonis Zandmanis Brocēnos: “Latvijā tik vienkārši nevar, krievu ir pārāk daudz. Mums jābūt diplomātiskiem. Varbūt iet uz galējībām nevajadzētu. Katrā ziņā, pirms ko darīt, vajadzētu kārtīgi padomāt, kāds būs rezultāts un ko tas dos.”
Astrīda Siliņa Pļaviņās: “Tagadējos krievu autorus arī varētu neiestudēt un neizrādīt, īpaši, ja viņi atbalsta Putinu. Teātri Latvijā ir iemīļoti, Rīgā un Daugavpilī daudzi iet arī uz tām izrādēm, kas iestudētas krievu valodā. Jāskatās, ko mēs Latvijā vēl varētu darīt, lai iedarbīgāk vērstos pret agresorvalsti.”
Jānis Priede Ventspils novadā: “Baltijā vajadzētu būt vienotai nostājai, lai jūt mūsu kopējo spēku. Protams, ja sāks šķirot, kurš autors ir tajā saulē, kurš šajā, varētu rasties juceklis. Krievu autoru daudz, gan jauni, gan veci, gan iepriekšējo gadsimtu, mums jālemj, cik tālu varam iet un ko varam panākt.”
