APTAUJA. Vai malku nākamajai sezonai esat jau sagādājuši? 33
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Velta Lāce Saukas pagastā: “Jā, tas ir izdarīts, nopirku par normālu cenu, tagad, pavasarī, cenas ir kritušās, lai gan dzirdams, ka rudenī atkal celšoties, varbūt pat divkāršosies, kādam patīk teikt, ka pat trīskāršosies. Neko nevajag pārspīlēt, viss jādara ar apdomu, ja malka pavasarī iegādāta un sagatavota, līdz rudenim izžūs, ziemā labi degs, krāsns sprakšķēs un būs silti un omulīgi. Plīti jau arī iekurinu, lauku mājās cilvēki uzsver, ka ēdienam, kas gatavots uz dzīvas uguns, pavisam cita vērtība. Lai kā tur uz priekšu būs ar gāzi, mums Latvijā jāturas pašiem pie sava kurināmā, pareizi jāattīsta mežu apsaimniekošana, tad malkas netrūks.” Vai malku nākamajai sezonai esat jau sagādājuši?
Jānis Subatiņš Asares pagastā: “Es dzīvoju Asares pagasta Ancenes ciematā, mums ir 20 uzņēmēju. Strādā trīs un pat piecas mežizstrādes un kopšanas brigādes, tāpēc par kurināmo nekāda bēda, pērc nost un viss notiks. Ja grib ietaupīt, protams, jānotrāpa brīdis, kad maksā lētāk – 40 līdz 55 eiro par kubikmetru. Bērza malka vienmēr maksās dārgāk, bet nav jau slikta arī egles un priedes malka, tikai laikā jāiegādā un jāsagatavo, lai paspēj kārtīgi izžūt. Es malku gan pērku, gan iegūstu savā mežā. Mežs regulāri jātīra, atsevišķos gados, kad ir cirsma, malkas papildināšanai izmantoju visu, ko vien var iegūt, pat to, kas paliek pāri, kad baļķu galus nozāģē taisnus. Lauku mājās pavisam cita dzīves kvalitāte, ja malka katru gadu sagādāta un sagatavota laikā. Es pat iedomāties nespēju, ka šķūnī varētu aptrūkties malka vai būtu jākurina ar slapju, neizžuvušu.”
Juris Ozoliņš Mežāres pagastā: “Mani malkas cenu lēcieni vai kritieni neuztrauc, jo kurināmais sagādāts jau diviem gadiem. Ja ir savs mežs, sava tehnika, tad būtu grēks neizmantot šādu iespēju. Jā, malku ar parasto cirvi arī vairs neskaldu – tagad tikai ar hidraulisko cirvi. Pat skalus var saplēst. Dzīve mainās, vienkārši jāiet laikam līdzi. Lai nu kā, bet Latvijā nevajadzētu žēloties vismaz par divām galvenajām lietām – ka maizes un malkas trūkst. Ja nebaidās no kārtīga darba, ja ik uz soļa neatsaucas uz karu Ukrainā, ka tas visas cenas uzskrūvē, tad viss kārtībā.”
