“LA” aptauja: Kurš 2019. gada notikums jūs visvairāk iepriecināja vai apbēdināja? Ko gaidāt 2020. gadā? 3
Edgars Kramfts Bērzaunes pagastā: “Man šķiet, ka vienmēr svarīgi, lai valstī valdītu celtniecības rosība. Madonā ar prieku skatos: bijusī “Lattelecom” ēka pārbūvēta par Tiesu namu. Aizbraucu iepirkties uz Jēkabpils celtniecības preču veikalu, arī redzu: iepretī uzcelts jauns Tiesu nams. Lai šīs jaunās ēkas ir kā lāpas tiesu sistēmas sakārtošanai! Zolitūdes lietas vilcināšana tiesā jau smacē nost! Un vai tad tā vienīgā? Man kā elektriķim ļoti ķeras pie sirds OIK šmuce. Un tas, ka vienā frekvencē kladzina par Lembergu un ASV sankcijām, bet ne ar zilbi nepateic galveno – vēl arvien nav nosaukti Lemberga stipendiāti. Lai nākamgad izdodas!”
Lidija Ozoliņa Neretas novadā: “Visvairāk pārsteidza Rīgas domes sastrādātie nedarbi. Lai arī nedzīvoju Rīgā, tik un tā tas ķēra tik sāpīgi, it kā es pati būtu vainīga. Labi, ka līdzsvaru palīdzēja atgūt mans galvenais notikums visa gada garumā: kultūrvēsturiskais Gricgales krogs dzīvo! Mani kā biedrības “Upmales mantinieki” vadītāju joprojām priecē četri lieli pasākumi – fotogrāfu saiets, vasaras saulgriežu ielīgošana, saimnieču diena un “Sēlijas salas” prezentācijas pasākums “Rīta saule, rotā bite vasarai”. Valsts mērogā iepriecināja gandrīz vai neticamais kino uzlidojums, īpaši filma “Tēvs Nakts”. Nākamajā gadā novēlu ne tik daudz kādu lielisku atsevišķu notikumu, bet gan – lai mēs katrs nesam vairāk gaismas.”
Lūcija Ķuzāne Jēkabpilī: “Man galvenais iepriecinājums – ka es 92 gadu vecumā vēl ripoju. Un ka valstī ik pa brīdim kaut kas notiek. Pārmest Ministru prezidentam Kariņa kungam, ka valdība slikti strādā, – galīgi garām. Ej, lielais gudriniek, dari pats un pajautā sev: ko es esmu izdarījis valsts labā? Nākamajā gadā visi dzīvosim ar domu: mērķi ir nevis tāpēc, lai ik pa laikam spridzinātu, mērķi ir tāpēc, lai uz tiem ietu.”
Ko Tu ceri sagaidīt 2020.gadā?
