“LA” aptauja: Kā jūs pārciešat stresaino ārkārtas situāciju? 0
Gundars Kalve, Kūku pagasta zemnieku saimniecības “Kalves” īpašnieks: “Man ir sava baltā recepte, tā to esmu iesaucis. Katru rītu pulksten 8 braucu uz Medņiem, man tur ir saimniecība ar zivju dīķiem, roku jaunus. Septiņos vakarā atgriežos melns kā velns, kā skursteņslauķis. Bet smaids ir gaišs, atkal kas labs padarīts. Ne jau rakšana vien, arī citi darbi, jāuzmeistaro meniķis, vēl kas. Pa lieliem dubļiem iznāk ņemties. Lauku cilvēkiem ir sava priekšrocība – var raženi strādāt un reizē kārtīga pašizolācija. Īsi sakot, kreņķi neķeram.”
Marija Šalna, Pilskalnes pagasta bišu dravas “Pumpuri” saimniece: “Saulīte uzspīd, bites šiverē, man arī jākustas. Pārziemojušas labi, prieks par izturību, tagad jāseko, lai barības nepietrūktu. Jau labu laiku ir tā – silts ir, ziedputekšņi ir, bet nektāra vēl nav. Tautā pazīstams teiciens “ar bitēm nekad neko nevar zināt”, tagad man radies jauns teiciens – bites lidos, lidmašīnas lidos, viss atkal notiks. No kurienes tāds optimisms? No cilvēkiem, kas saprot – dabā ir viss, kas nepieciešams imunitātes stiprināšanai. Vajag bēgt no tā koronavīrusa, ja nebūs pašā spēks iekšā… Šis ir brīdis, kad daudzi attapušies – medus, propoliss un citi biškopības produkti ir ļoti noderīgi. Pa telefonu sarunājam, kā nodot, lai nevajadzētu nonākt tiešā kontaktā. Sevi uzmundrinu vēl tā – ar bitēm ir viegli, ar medu ir veselīgi, ar vaska svecēm ir gaiši un smaržīgi.”
Valdis Dzenis, Suntažu pagasta zemnieku saimniecības “Jaunsirmēni” īpašnieks: “Sieva mani tā uzmundrina, ka teciņiem dodos uz tīrumu. Laukos viss ir super, lai tie pilsētnieki pa istabu lēkā. Tas tā, humoram… Nopietni runājot, lauksaimniekam atliek sevi uzmundrināt ar vispārzināmo – mitruma par maz, slapjuma par daudz, siltuma par maz, karstuma par daudz… Jāturas, ko citu!”
Kā jūs pārciešat stresaino ārkārtas situāciju?
