– Jūs nesen pats bijāt Krievijā, kāds ir jūsu iespaids par to, kas tur notiek? 17
– Viesojos Jekaterinburgā, kur dzīvo mana meita un znots, kurš ir virsrabīns. Viņš tur ieradās no Izraēlas un strādā jau septiņpadsmit gadus. Manas meitas ģimenē ir septiņi bērni. Vecākajam mazdēlam nosvinējām trīspadsmito dzimšanas dienu jeb, pēc ebreju tradīcijas, pilngadību.
Šogad aprit simt gadu kopš krievu cars deportēja 40 tūkstošus ebreju no Kurzemes. Tikos ar šo cilvēku radiniekiem, kuriem ir latviska izcelsme.
Latvija ļoti pareizi darīja, ka ar likumu atļāva piešķirt dubultpilsonību. Mani bērni un mazbērni būs Latvijas pilsoņi. Izraēlas valsts ir pieņēmusi lēmumu automātiski piešķirt pilsonību līdz ceturtajai paaudzei. Tas nenozīmē, ka nav jāzina ivrits – ja saņemta pilsonība un nav pietiekamu valodas zināšanu, tā ir jāmācās. Valoda apvieno visus cilvēkus, kas Izraēlā ierodas no dažādām valstīm. Poliklīnikās, pašvaldībās ir izlikti uzraksti ne tikai ebreju valodā, bet arī arābu un krievu valodā.
– Bet ebreji Izraēlā ierodas arī no angļu, franču un citās valodās runājošām valstīm…
– Ja kādā apvidū dzīvo daudz franciski runājošo ebreju, tad tur visa informācija ir pieejama arī franču valodā. Galvenais ir palīdzēt cilvēkam, lai viņš saprot, ko valsts vēlas. Tad neveidosies negatīvs noskaņojums pret valsti, kurā šis cilvēks dzīvo.
