Andis Krēsliņš
Andis Krēsliņš
Foto: Valdis Semjonovs

Meža dienests – starp ekonomiku un ekoloģiju 0

Valsts meža dienesta darbinieki ik dienu krasi izjūt meža īpašnieku saimniecisko interešu pretstāvību vides aizsardzībai. Tas saistīts gan ar dabas skaitīšanu un jaunu biotopu izveidi, gan medību platību apsaimniekošanu. Arī vilku aktivitāte šogad augusi, un Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Andis Krēsliņš atzīst, ka tas ir satraucošs fakts.

Kā Valsts meža dienesta darbu ietekmē dabas skaitīšana?

LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 149
16 stundas
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 71
17 stundas
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 42
1 diena
Lasīt citas ziņas

A. Krēsliņš: Valsts meža dienesta darbinieki ir tie, kuri mežā savā ikdienas darbā visvairāk izjūt pretstāvību starp ekonomiskajām interesēm un vides aizsardzību. Pēdējā gada laikā tas izgaismojies ļoti spilgti. Aktīvi notiek dabas skaitīšana, tiek izstrādāts arī mazā ērgļa aizsardzības plāns. Tā kā šīm darbībām ir liels finansējums, tiek meklētas un atrastas vietas, kuras no dabas aizsardzības viedokļa būtu aizsargājamas, līdz ar to izslēdzamas no saimnieciskās aprites. Taču tie, kuriem šie īpašumi pieder, jūtot, ka varētu būt ekonomisks zaudējums, steidzas no meža paņemt maksimāli iespējamo jau savlaicīgi. Tādu cilvēku, meža īpašnieku, kuri apzināti būtu gatavi atstāt savu mežu tikai vides aizsardzībai, nav daudz. Un konflikts rodas tāpēc, ka nav paredzētas valsts kompensācijas meža īpašniekiem par pilnu ekonomisko zaudējumu, kas rodas, ja mežā tiek izveidots mikroliegums. Visā Latvijā šādu nesaskaņu ir daudz un meža dienesta cilvēki ir tie, ar kuriem meža īpašnieki dalās savās nepavisam ne pozitīvajās emocijās.

Jo viņi ir tie, kuri šo mikroliegumu iezīmē kartē.

Ir noteikta procedūra – vispirms ieinteresētā puse mikrolieguma izveidošanā iesniedz iesniegumu Valsts meža dienestā, tad mūsu inženieri, lai izveidotu mikroliegumu, saņem ekspertu atzinumu. Pēc tam tiek izsūtīts paziņojums par mikrolieguma veidošanu visām ieinteresētajām pusēm. Tikai pēc tam tiek pieņemts lēmums par to, vai mikroliegums tiek veidots vai neveidots. Taču – ja dabas ekspertu atzinums ir pozitīvs, neveidot liegumu ir ļoti grūti, tad ir jābūt ļoti stipriem un pamatotiem argumentiem, kāpēc to nedarīt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tā dēļ, ka nav finansējuma, lai mikrolieguma izveidošanas ierobežojumus pienācīgi kompensētu, meža dienesta darbinieki saņem no meža īpašniekiem pārmetumus, ka mēs ņemot viņiem nost maizīti. Savukārt dabas draugi pārmet mums dabas mīlestības trūkumu.

Un kā ar solījumu, ka saimnieciskie meži valstī nesamazināsies? Vai tas ir izpildāms?

Tas ir diskutabls jautājums. Reālā vai, precīzāk, inventarizēto mežu platība valstī pieaug. Jo daļa no tām zemēm, kuras vairs netiek izmantotas lauksaimniecībā, aizaug un īpašnieki pamazām tās inventarizē un reģistrē kā mežu. Tādā veidā zināmā mērā tiek kompensētas meža platības, kas tiek izņemtas no saimnieciskās aprites sakarā ar dabas aizsardzības teritoriju izveidošanu. Taču nav vienotas, precīzas metodikas, kuru izmantojot šādas no lauksaimniecības pie mežiem pārgājušas zemes uzskaitītu. Tāpēc arī dažās konferencēs vieni pierāda, ka meža platības valstī samazinās, bet tad nāk otri un ar saviem skaitļiem pierāda pretējo. Patiesība ir kaut kur pa vidu. Tomēr pēdējos gados šajos procesos iestājies zināms līdzsvars.

Vai saņemat arī pārmetumus par medījamo zvēru nodarīto skādi?

Protams. Tā kā Valsts meža dienests administrē medības no paša sākuma līdz beigām, tad pārmetumus, kas saistīti ar medību saimniecību, mēs saņemam no visām pusēm. Vispirms jau par meža zvēru nodarītajiem postījumiem lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, uzsverot to, ka izsniedzam pārāk maz atļauju medīt. Bet, no otras puses, mums nākas uzklausīt pārmetumus no sabiedrības par to, ka atļaujam medīt lielos plēsējus – vilkus un lūšus.

Pēdējā laikā gan vairāk vai mazāk mums izdevies pārliecināt sabiedrību par to, ka meža dienesta noteiktie limiti, ja tie tiktu izpildīti, nodrošinātu lauksaimniecības un mežsaimniecības platību aizsardzību. Taču reālā dzīve ir tāda, ka katru gadu netiek nomedīts pietiekami liels skaitu aļņu, briežu un stirnu no noteiktā nomedīšanas apjoma.

Pagājušajā gadā, piemēram, nenomedīja 812 aļņus, apmēram 2300 staltbriežus un 17 125 stirnas. Un tāpēc ir postījumi. Turklāt mūsu veiktā situācijas analīze liek secināt, ka sezonas beigās ļoti daudz licenču tiek vienkārši norakstītas. Medību sezonas laikā kolektīvs nenomedīja galīgi neko, bet pāris nedēļas pirms sezonas beigām plāns tiek izpildīts…

Vai mednieki zaudējuši azartu?

Katru gadu Latvijā samazinās to cilvēku skaits, kas vēlas kļūt par medniekiem. Un to vīru daļa, kas vecāki par 60, jau esošajos medību kolektīvos ir liela. Tāpēc plānotos apjomus nomedīt kļūst aizvien grūtāk. Taču mežā barības bāze ir laba un meža dzīvnieku populācija, ja neuzrodas tāda slimība kā mežacūkām, ir nepārtraukti augoša.

Varbūt laiks domāt par profesionāliem medniekiem?

Latvijā meža īpašumos, kuru īpašnieki ir zviedri, par šo jautājumu jau kādu laiku runā pavisam nopietni. Jo tīri biznesa vajadzībām apsaimniekotajos mežos meža zvēru postījumi ir ļoti lieli, bet arī tur mednieki savas saistības neizpilda.

Otra lieta – daļa sabiedrības ir metusies aizstāvēt vilkus un lūšus. Taču meža zinātnieki atzīst, ka šo populāciju mēs apsaimniekojam pieauguma robežās. To rāda arī lielo plēsēju postījumi. Lai gan šis gads pagaidām nezināmu iemeslu dēļ ir veidojies ļoti labvēlīgs vilkiem. To norāda tas, ka no medību sezonas sākuma ir nomedīts divreiz vairāk vilku nekā pagājušajā gadā šajā periodā. Arī vilku postījumu ir vairāk, lai gan līdz dienestam nenonāk visa informācija, jo saimnieki neziņo par nodarītajiem postījumiem tāpēc, ka par šo nodarījumu nav nekādas kompensācijas. Aitkopji ir ļoti satraukušies. Kopumā situācija ir sarežģīta, jo lielākajā daļā pārējo Eiropas Savienības valstu lūši un vilki netiek medīti, bet tur to arī nav. Un, kad mēs piedāvājam viņiem tos ieaudzēt, atbilde seko zibenīgi: paldies, nē!

Kā aizvadījāt ugunsnedrošo sezonu?

Pats smagākais bija aprīlis un maijs. Pavasaris bija ļoti, ļoti sauss, un ugunsgrēki izcēlās ļoti bieži visā valsts teritorijā. Pateicoties mežziņu darbam, jo aprīlī vēl visi sezonas darbinieki nebija pieņemti, lieli ugunsgrēki neizcēlās. Liels paldies arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kas nekad nav atteicies piedalīties meža ugunsgrēku dzēšanā. Sezonas sākums bija ļoti sarežģīts, bet, sākoties lietum, turpinājums izvērtās vieglāks. Tāda situācija, kāda bija pagājušā gada augustā, šogad nebija. Septembra sākumā mēs reģistrējām tūkstošo meža ugunsgrēku. Pavisam šajā sezonā no uguns cietuši gandrīz 800 ha meža, kas nav vairāk kā vidēji iepriekšējos gados.

Šogad mēs iegādājāmies trīs dronus un pārliecinājāmies, ka tie ir ideāli palīgi, kad izceļas lielāks ugunsgrēks. Tie pārskata platību, un ir iespējams redzēt, kur ir intensīvāka degšana, kur mazāka, un ar drona palīdzību ievērojami tiek atvieglināta meža ugunsgrēka perimetra noteikšana, ko ir būtiski zināt, lai varētu plānot dzēšanas darbus.

Lai visi meža ugunsgrēku dzēšanā iesaistītie varētu strādāt operatīvi, mūsu nodoms ir ar vienu dronu nodrošināt katru virsmežniecību. Pašreiz uz trīs virsmežniecībām ir tikai viens drons.

Zemkopības ministram, tiekoties ar arodbiedrības pārstāvjiem, tika minēts, ka naudu algu celšanai Valsts meža dienestā varētu atrast, pārskatot nodokļu plūsmu nozarē. Vai tas nozīmē, ka nodokļi tiks celti?

Nē. Tas attiecas uz aprēķinu, ka augs koksnes pārstrādes apjomi un būs papildu ieņēmumi no nodokļiem. Tas ir viens no variantiem, kur varētu ņemt līdzekļus, lai varētu palielināt atalgojumu meža dienestā.

Pagājušais gads nozarei bija ļoti veiksmīgs. Līdz ar to atalgojums tiem cilvēkiem meža nozarē par līdzīgu darbu ir apmēram divas reizes lielāks nekā mežziņiem. Bez mežziņu atalgojuma vēl viena problēma ir tā, kas saistīta ar sezonas darbinieku nepietiekamību, jo, piemēram, gan ugunsnovērošanas torņu sargu, gan meža ugunsdzēsēju atalgojums nav palielināts jau daudzus gadus.

Vēl viena problēma ir Valsts meža dienesta nodarbināto vecumstruktūra. Pateicoties zemajam atalgojumam, mēs faktiski sagatavojam kadrus praktiski visai meža nozarei. Pēc augstskolas jaunie speciālisti atnāk pie mums, bet divu trīs gadu laikā atrod labāk atalgotu darbu un viņi ir ieguvuši labu pieredzi. Pie mums paliek mazāk nekā puse jauno speciālistu.

Tā ka varu teikt – arodbiedrības rūpes par mūsu cilvēkiem ir pilnīgi pamatotas.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 42
1 diena
LE
LETA
Laukos
Nespējot izpildīt likuma prasības, zemnieku saimniecībai, iespējams, nāksies likvidēt taurgovis 49
2 dienas
LA
LA.LV
Laukos
Meklējiet vietējos! 9
2 dienas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Jebkurš kubikmetrs, kas nāk no meža, saražo gan algas, gan nodokļus.” Saruna ar Arni Muižnieku 45
4 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 149
16 stundas
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 71
17 stundas
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 42
1 diena
LL
Lilija Limane
Stāsti
Bigauņciemā, stiprai ziemeļvakara vētrai plosoties, jūra ar lielu paisumu izskaloja kareivju līķus 12
2 dienas
LA
LA.LV
Kokteilis
Esi šodien ļoti uzmanīgs un vērīgs – tas var tevi pasargāt! Horoskopi 28.novembrim
16 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
Latvijas Avīze
Laukos
“Tas ir noziegums, kas bargi jāsoda.” Aicina nesastrādāt cūcības mežā 4
4 dienas
LE
LETA
Laukos
Asociācija: Cūkkopības nozare joprojām strādā zem pašizmaksas 7
4 dienas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
“Man ir bail par atsevišķiem uzņēmumiem.” Šolks uzsver, ka pienrūpnieki cer uz valsts atbalstu 23
19. novembris, 2021
LA
LA.LV
Laukos
Šobrīd izstrādātā ES Meža stratēģija vājinās ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas vērtības Eiropā un neveicinās zaļā kursa mērķu sasniegšanu 6
17. novembris, 2021
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
No 2023. gada Latvijas lauksaimniekiem lielāks atbalsts būs videi draudzīgākai saimniekošanai un mazajām saimniecībām 21
15. novembris, 2021
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Turpmākajos gados zemnieki saņems mazāku ES un valsts atbalstu 53
13. novembris, 2021
LE
LETA
Ziņas
“Velves” strīds par Stradiņa slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu iepirkumu nonācis AT
1 stunda
RO
Regīna Olševska
Ziņas
Pieņem jaunus MK noteikumus: tie palīdz cilvēkiem ar invaliditāti, bet rada asas diskusijas
1 stunda
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Cik lielai būtu jābūt Kariņa un Pavļuta algai?
1 stunda
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
Uz kurām pilsētām jau doties baudīt Ziemassvētku rotājumus un skaistās gaismiņas?
2 stundas
LA
LA.LV
Praktiski
FOTO. Mākslinieces Ievas Bondares 10 idejas, kā pašam izgatavot Adventes vainagu
8 minūtes
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Skujkoku cenas krīt, lapu koku – aug! Kurš kopš šobrīd ir vispieprasītākais tirgū?
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Daudzviet gaidāms sīks sniegs vai smidzināšana. Laika prognoze svētdienai
1 stunda
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
“Tele2” plāno uzstādīt simtiem 5G staciju
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Tad par bērnu vakcināciju nebūtu jādomā!” Circene uzsver, kāda kļūda Latvijā pieļauta 146
17 stundas
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 42
1 diena
AT
Andris Tiļļa
Praktiski
FOTO. Ādamsonu dzimtas dārgums pie simtgadīgā ozola. Kā dzīvoja galdnieks, kurš gatavoja mēbeles Ulmanim un Benjamiņai? 10
3 dienas
LE
LETA
Ziņas
ECDC: Jaunais Covid-19 variants rada “augstu vai ļoti augstu” risku Eiropai 93
1 diena
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vienmēr, kad šādi cilvēki aiziet, ir sajūta, ka kaut kas pasaulē mainās.” Atceroties Mārtiņu Braunu… 16
1 diena
LE
LETA
Ziņas
RAKUS un PSKUS atklāj, cik darbinieki atlaisti Covid-19 sertifikāta neesamības dēļ 50
23 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Rita, Vita un Olita
49 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Kanādā “antivakseriem” par vēršanos pret mediķiem draudēs kriminālatbildība 90
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
TM atsaka Lembergam izmaksāt kaitējuma kompensāciju par iepriekšējiem amata ierobežojumiem 321 468 eiro apmērā 31
17 stundas
LA
LA.LV
Praktiski
FOTO. Mākslinieces Ievas Bondares 10 idejas, kā pašam izgatavot Adventes vainagu
10:59
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Rita, Vita un Olita
10:01
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Saules aptumsums var atnest jaunu skatījumu uz lietām un notiekošo! Horoskopi no 29. novembra līdz 4. decembrim
10:00