Mežacūkas kā traktors. Tīrumos siro meža zvēri, ko darīt? 1
Jautājums Ko darīt, ja mežacūkas un briežveidīgie izrakņā un izbradā laukus? ULDIS TALSU NOVADĀ
Mežacūkas apar lauku kā traktors
“Lauksaimniekiem tas ir mūžam aktuāls jautājums. Tiesa, Āfrikas cūku mēris mežacūku populāciju ir samazinājis par vismaz 70%, salīdzinot ar 2013. gadu, kad tā bija sasniegusi savu maksimālo skaitu, tāpēc pašlaik meža dzīvnieku postījumi parādās lokāli. Labākais līdzeklis postījumu mazināšanai un saslimšanas riska novēršanai ir izšaušana, tāpēc iesaku zemes īpašniekam piesaistīt medniekus ar labvēlīgiem medību tiesību nomas nosacījumiem, lai pēc iespējas samazinātu mežacūku blīvumu. Saudzēt šos dzīvniekus būtu diezgan neprātīgi, jo, populācijas blīvumam palielinoties, bīstamais vīruss atkal atgriezīsies, ja arī šķiet, ka šajā brīdī saslimšana beigusies,” uzsver LVMI Silava vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.
Mežacūkas visu gadu rakņājas augsnē, kur tām atrodama dažāda barība. Sasalusi zeme un sausums ir vienīgie faktori, kas tās attur doties uz zemnieku laukiem. Līdz ar lietiem rudenī dzīvnieki kļūst aktīvāki, tos vairāk sāk interesēt zālāji un ganības, kur slieku, skudru kūniņu un ķimeņu sakņu dēļ griež mitro velēnu riņķī. Mežacūkas posta darbus parasti veic grupās, ko veido viena vai vairākas cūku mammas ar dažāda vecuma sivēniem.
Briežus interesē rapsis
Mednieki visvairāk saņem pārmetumus par briežu un stirnu postījumiem ziemāju tīrumos. Lielas platības iežogot pret meža dzīvnieku postījumiem nav iespējams. Šādos gadījumos īpašniekiem ieteicams izmantot atbaidīšanas līdzekļus, piemēram, šāvienu troksni atdarinošu skaņu ģeneratorus.
“Būtiskus bojājumus ziemāju sējumos stirnas un brieži nevar nodarīt, ja ir atsevišķi dzīvnieki uz lauka. Bet, ja tie koncentrējušies lielos baros, tad gan graudaugu sējumi var ciest no augu lapu un produktīvo stiebru noēšanas. Augi bojā neaiziet, tomēr tiem var samazināties raža. Ziemas rapša lauki patlaban labi attīstījušies, ar spēcīgu lapu virsmu – ja arī kādas lapas tiem noēdīs, lauksaimniekiem zaudējumi nebūs lieli, jo rapsis labi spēj atjaunoties un sazaroties. Stirnas un brieži pārsvarā pārtiek no kultūraugu lapām, bet aļņi augus bieži vien nokož pilnībā ar visu augšanas pumpuru – tad gan šie augi aiziet bojā un sējums var izretoties,” teic SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs konsultants augkopībā Andris Skudra.
